Rudens sesijā, kas sāksies septembrī, grozījumi Pilsonības likumā būs Saeimas darba kārtībā, bet vēl pāragri prognozēt, kad parlaments tos varētu pieņemt galīgajā lasījumā. Apakškomisijas deputāti norādīja, ka viņu pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem būs priekšlikumi projekta izskatīšanā 3. lasījumā. Deputātu teiktais liecina, ka diskusijas vēl paredzamas par normām, kas regulē pilsonības zaudēšanas iespējas, valsts valodas prasmes prasības ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem un līviem. I. Čaklais gan sociālajā tīklā Twitter.com dažas stundas pēc komisijas sēdes pauda ne tikai prieku par padarīto darbu, bet arī ierakstīja: «Būtu simboliski, ja līdz 18. novembrim Saeima to [likumu] pieņemtu galīgajā lasījumā.»
Izskatīšanai Saeimā sagatavotais likumprojekts paredz Latvijas pilsonības saglabāšanu tiem, kuriem ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, kā arī Ziemeļatlantijas līguma organizāciju dalībvalstu pilsonība. Iespēja pretendēt uz otras valsts pilsonību būs arī pilsoņiem, kuri ieguvuši tās valsts pilsonību, ar kuru Latvijai ir līgums par dubultpilsonības atzīšanu, vai saņēmuši pilsonību ar īpašu valdības atļauju. Politiski jūtīgs ir jautājums par to nepilsoņu bērnu tiesībām pretendēt uz Latvijas pilsonību, kas dzimuši pēc 1991. gada 21. augusta. Tagad šie bērni iegūst Latvijas pilsonību uz vecāku iesnieguma pamata. Šo kārtību paredzēts vienkāršot, uz ko uzstāja Reformu partija. Pilsonības likums nav grozīts vairāk nekā desmit gadu, un daļa normu tajā ir novecojušas.