Prognozē plašu koalīciju
Politologs Vladimirs Laučis Dienai uzsvēra, ka piepildījušās pirmsvēlēšanu prognozes un varas groži pāries opozīcijas rokās, kas asi kritizējusi valdošās partijas par stingro budžeta konsolidācijas kursu. Uzvaras laurus plūkusi populistiskā Darba partija, kas solījusi triju gadu laikā pilnībā izskaust bezdarbu, pievēršoties jaunu darbvietu radīšanai tādās nozarēs kā, piemēram, lauksaimniecība un pārtikas rūpniecība. Tāpat partija apņēmusies ieviest progresīvo ienākuma nodokli un paaugstināt minimālo algu līdz 1509 litiem (aptuveni 308 lati).
Darba partija jau pirms vēlēšanām apgalvoja, ka varēs runāt par koalīcijas izveidi ar otro vietu ieguvušajiem sociāldemokrātiem un impīčmentā gāztā prezidenta Rolanda Paksa partiju Kārtība un taisnīgums.
Lai gan otrajā vietā ierindojusies Tēvijas savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti, kuras vadībā ir A. Kubiļus, partijai ir maz izredžu tikt pie varas. Konservatīvajai partijai otrais vēlēšanu raunds draud iezīmēt sakāvi, jo pats A. Kubiļus ir atzīts par visvairāk nemīlēto politiķi visā Lietuvā, lai gan viņam izdevies vadīt valsti globālās finanšu krīzes laikā bez starptautiskā aizdevuma.
Noskaidroti 70 no 141 parlamenta deputāta. Atlikušie tiks izvēlēti 28. oktobrī pēc mažoritārās sistēmas, balsojot par atsevišķiem kandidātiem. Otrā kārta nesola pārsteigumus, jo daudzi vēlētāji, kas smagi cietuši finanšu krīzē, vīlušies valdošajos politiķos un apliecinās to arī nākamajā balsojumā, norādījuši eksperti. Krīzes laikā valsts ekonomikas apjoms kritās par 15%, strauji auga bezdarbnieku skaits un tūkstošiem cilvēku devās darba meklējumos uz ārzemēm.
Otrā vēlēšanu kārta izmaiņas jaunajā koalīcijā nenesīs, Dienai prognozēja Lietuvos rytas TV žurnālists Edmunds Jakilaitis, kurš vadījis politiķu pirmsvēlēšanu iknedēļas debates. «Tiks izveidota ļoti liela un spēcīga koalīcija, kurai varētu būt pat 85 no 141 vietas parlamentā. Tā būs viena no lielākajām koalīcijām Lietuvas vēsturē,» uzsvēra E. Jakilaitis.
Koalīcijā līdz ar sociāldemokrātiem un Darba partiju varētu vienoties ne vien R. Paksa Kārtība un taisnīgums, bet arī Lietuvas poļu vēlēšanu akcija, kurai pirmo reizi izdevies pārvarēt 5% barjeru, kas nepieciešama, lai iekļūtu Seimā. «Visās sešās pašvaldībās, kur Lietuvas poļu vēlēšanu akcija ievēlēta domē, viņi ir valdošajā koalīcijā,» uzsvēra E. Jakilaitis un norādīja, ka poļi nekavēsies arī Seimā pieslieties valdošo rindām. Arī Darba partijas vadītājs Viktors Uspaskihs jau paziņojis, ka gatavs sadarboties ar poļu partiju, bet neizslēdz arī līdzšinējās koalīcijas partijas Liberāļu kustība iesaisti.
Vaino finanšu mahinācijās
Eksperti norāda, ka miljonāram un Darba partijas līderim Viktoram Uspaskiham, par spīti partijas uzvarai, nav izredžu kļūt par premjeru. Viņš Lietuvā ir pretrunīgi vērtēta personība, jo apsūdzēts partijas finanšu mahinācijās un nodokļu nemaksāšanā. Uzvirmojot apsūdzībām, vīrietis 2006. gadā pameta valsti un devās uz dzimto Krieviju, taču Lietuvā atgriezās tikai 2007. gada nogalē. Viņam izdevās iegūt vietu parlamentā, kas nodrošināja imunitāti.
Arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ir atturīga pret V. Uspaskihu un, kā skaidroja politologs V. Laučis, darīs it visu, lai nepieļautu viņa vadītas valdības izveidi. Visticamāk, premjera krēslā nokļūs sociāldemokrāts A. Butkevičs. Viņš solījis neapturēt Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu, lai gan svētdien notikušajā referendumā lielākā daļa jeb teju 63% lietuviešu balsoja pret plānoto AES. Līdzīgus solījumus pirmdien atkārtoja arī V. Uspaskihs.
Opozīcijas partijas apņēmušās arī uzlabot attiecības ar Krieviju. V. Uspaskihs uzsvēra, ka pragmatiska pieeja attiecībās ar kaimiņvalstīm, arī Krieviju, nāktu tikai par labu Lietuvas ekonomikai. Taču «nevienas attiecības nevar balstīt uz Lietuvas suverenitātes rēķina», The Lithuania Tribune citēja Krievijā dzimušo politiķi.