Tiesa, atšķirībā no Latvijas Veselības ministrijas, kur ar pretkorupcijas jautājumiem nodarbojas viens darbinieks, Lietuvas Veselības ministrijā jau vairākus gadus darbojas vesela nodaļa - Korupcijas prevencijas nodaļa.
Tajā strādā trīs darbinieki. Atšķirība arī ir tā, ka Lietuvā ne tikai pacienta dota kukuļa pieņemšana, bet arī kukuļa došana ir krimināli sodāmas darbības.
«Taču pacientam attiecīgajām instancēm laikus jāpaziņo, ka viņš ir bijis spiests dot kukuli, un tas izmeklēšanas iestādēm ir jāpiefiksē. Taču mēdz gadīties, ka pacients saka - bet man taču vēl ilgi būs jāārstējas tajā pat slimnīcā. (..) Un tāpēc daudzi atsakās par to ziņot,» stāsta Lietuvas Veselības ministrijas pārstāvis Vītauts Šveikausks. Korupcijas prevencijas nodaļa ministrijā tika izveidota 2005. gadā.
«Ministrijas vadība nolēma izveidot šādu nodaļu tāpēc, ka Lietuvas valdība pildīja parlamenta - Seima - lēmumu cīņā ar korupciju,» skaidro V. Šveikausks. Nodaļas galvenais uzdevums ir kontrolēt izvirzītos pretkorupcijas mērķus. Tiek sastādīta pretkorupcijas programma un pasākumu plāns, pētīti potenciālie korupcijas riski, ievākta informācija par koruptīva rakstura pārkāpumiem.
Lietuvas Transparency International pārstāve Neringa Mickevičūte gan saka - pētījumi liecina, ka korupcija veselības aprūpes sistēmā palikusi tādā pat līmenī pēdējos desmit gadus.
47 procenti respondentu teikuši, ka veselības aprūpes pakalpojuma kvalitāte ir atkarīga no nelegālajiem maksājumiem.
«Veselības aprūpes iestādes pastāvīgi ierindotas starp pašām koruptīvākajām institūcijām valstī,» saka N. Mickevičūte.
Viņa uzskata, ka no Veselības ministrijas Lietuvā būtu sagaidāma proaktīvāka rīcība. Tiesa, Lietuvā pērnā gada nogalē Transparency International iesaistīja virkni slimnīcu sabiedriskā akcijā - Pasaules Veselības dienā ārstiem tika izdalītas uzlīmes, ko līmēt uz durvīm «Smaids ir labākais veids, kā pateikties».