Pašas Lietuvas nostāja saglabājas svārstīga - par spīti iepriekš teiktajam, ka Lietuva konstitūcijas ierobežojumu dēļ nevarēs pildīt kaimiņvalstīm doto solījumu par kopuzņēmuma izveidi Rail Baltica II projekta īstenošanai, Lietuvas satiksmes ministrs Rimants Sinkevičs pēc visai saspringtām diskusijām ar Latvijas un Igaunijas EP deputātiem tomēr pieļāvis iespēju solīto izpildīt. Šo soli Lietuvas mediji jau paspējuši dzēlīgi nodēvēt par «kažoka apgriešanu uz otru pusi», bet R. Zīle norāda, ka ministra teiktais nekliedē Latvijas un Igaunijas bažas par iespējamiem projekta bremzēšanas mēģinājumiem no Lietuvas puses.
Prasīs ievērot vienošanos
Lietuvas neizlēmība, līdzīgi kā Visaginas atomelektrostacijas kopprojektā, jau ir novilcinājusi projekta virzību - vēl aprīlī Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ministri vienojās mēneša laikā definēt Rail Baltica otrās kārtas realizācijai nepieciešamā kopuzņēmuma veidošanas galvenos pamatprincipus, paredzot līdz jūlija beigām nokārtot nepieciešamās formalitātes tā izveidei. Tā vietā Latvijas un Igaunijas satiksmes ministriju pārstāvjiem nākamnedēļ Eiropas Komisijā nāksies uzstāt, lai Lietuva ievēro iepriekš panāktās vienošanās, Dienai teica SM Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks, kurš pārstāvēs Latviju gaidāmajās sarunās.
R. Zīle norāda, ka Lietuvas iepriekš paustā vēlme atteikties no sākotnējās ieceres par kopuzņēmuma izveidi Rail Baltica projekta realizācijai vieš uztraukumu par to, ka projekta īstenošana tiks būtiski apdraudēta. Galvenokārt tas saistīts ar risku zaudēt projektam atvēlēto Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, jo tas ir garantēts tikai līdz 2016. gadam, bet projekta kavēšanās gadījumā var tikt novirzīts citur.
EP deputāts uzskata, ka būtu nekorekti, ja projektam pieejamie ES līdzekļi tiktu izmantoti tikai dzelzceļa attīstībai Lietuvas teritorijā, jo tiem būtu jākalpo pēc iespējas vairāku ES valsts interesēm un jāsniedz maksimāla pievienotā vērtība.
Pieļauj savtīgus nodomus
R. Zīle, kurš savas bažas par Lietuvas rīcību paudis arī Lietuvas satiksmes ministram nule notikušajā EP Transporta un tūrisma komitejas sēdē, pieļauj iespēju, ka Lietuva, novilcinot projektu, cer gūt labumu sev, kļūstot par galveno savienojošo posmu dzelzceļa kravu pārvadājumos starp Krieviju un Eiropas Savienību.
Tas būtu iespējams, Lietuvai uzbūvējot Eiropas platuma sliežu ceļu līdz Kauņai un izveidojot termināli, kas ļautu kravas viegli pārkraut vilcienos Lietuvas strādājošajā dzelzceļa sistēmā. Savukārt ar sliežu ceļa tālākās būvniecības novilcināšanu Lietuva spētu novērst to, ka Krievijas-ES valstu dzelzceļa kravu pārvadājumu pīrāgā varētu iekosties arī kaimiņvalstis. Tiesa, J. Eiduks šādu iespēju vērtē piesardzīgi un norāda, ka projekta potenciāls no kravu pārvadājuma viedokļa vēl ir neskaidrs.
Aizbildinās ar likumu
Līdzīgi kā pirms vairākiem gadiem skandalozi it kā slikta tehniskā stāvokļa dēļ demontējot sliedes, kas savieno Latviju un Lietuvu dzelzceļa posmā Mažeiķi-Renģe, arī šoreiz Lietuvas argumenti diskusijās ar Latviju ir nepārliecinoši. Šoreiz Lietuva aizkavējusi projektu, uzstājot, ka būtu jāmaina tam nepieciešamā kopuzņēmuma juridiskā forma, jo sākotnēji ierosināto kopuzņēmuma dibināšanu nepieļaujot Lietuvas konstitūcija, kas nosaka - ceļi Lietuvā ir valsts īpašums. Lietuvas piedāvājums paredz kopuzņēmuma vietā izveidot tā saukto Eiropas ekonomisko interešu grupu (EEIG) - īpašu, ES likumdošanā reglamentētu nekomerciālu organizāciju, kas atvieglo vairāku komersantu sadarbību pārrobežu projektos - grupas darbību regulē nevis valstu nacionālie, bet gan tikai ES likumi.
J. Eiduks norāda - konstitūcijas pants, uz kuru kā šķērsli kopuzņēmumam atsaucas lietuvieši, ir spēkā jau sen, un līdzšinējās sarunās tam netika pievērsta uzmanība. Kopuzņēmuma izveide neizslēdz iespēju, ka uzbūvētā infrastruktūra saglabājas Lietuvas valsts īpašumā, bet Lietuvas piedāvājums veidot EEIG figurējis jau iepriekš un nav atzīts par piemērotu.