Tomēr, kā demonstrē Latvijas krājbankas (LK) gadījums, arī šaubas nav par pamatu investora darbības nepieļaušanai - Finanšu kapitāla un tirgus komisija (FKTK) nesaskatīja pamatu ierobežot Krievijas biznesmeņa Vladimira Antonova iespējas iegādāties LK kontrolpaketi, lai arī viņam valstī izvērst darbību neļāva Lielbritānijas un Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes. Ekonomists Jānis Ošlejs uzskata, ka Latvija pārdod Krievijas biznesmeņiem savus uzņēmumus, nevērtējot investoru kvalitāti, viņš izteicies portālam Nozare.lv. Kopējais ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir 4159 miljoni latu.
«Ja kāda Šengenas valsts investoru ir ielaidusi, viņu var izraidīt tikai likumpārkāpumu rezultātā. Ja Lietuva ielaida Antonovu ES finanšu sistēmā, mēs pret viņu vērsties nevarējām,» portāla Diena.lv raidījumā Dienas rīts skaidroja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Latvijas Investīciju un attīstības (LIAA) aģentūras direktors Andris Ozols saka - savas simpātijas vai antipātijas pret ārvalstu investoriem LIAA var demonstrēt, izvēloties, kurus uzņēmējus aicināt investēt Latvijā. Jāvērtē arī investīciju mērķi. Tomēr, redzot - rūpnīcu iegādājas, lai slēgtu, instrumentu tā novēršanai nav. «Kad Latvijas finieri gribēja iegādāties Krievijas uzņēmums Sveza, bija šaubas, taču nevaram liegt privātajiem uzņēmējiem pārdot akcijas. Tas tika atrisināts, Latvijas valsts mežiem izsakot alternatīvu piedāvājumu, šajā gadījumā valsts rīkojās pareizi un izlēmīgi,» norāda A.Ozols.
Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns uzsver, ka ārvalstu investīcijas tiek izvērtētas atbilstoši konkrētu faktoru kopumam, kam uzņēmumam jāatbilst, neatkarīgi no izcelsmes valsts. «Ja ir informācija no tiesībsargājošām institūcijām, ka ārvalstu investora vai kāda cita uzņēmēja darbība raisa aizdomas, tām būtu jāpievērš uzmanība,» saka Ģ. Greiškalns.
Bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) uzskata, ka Latvijā ir liberāla investīciju politika un tas ir pareizi, jo Latvija cīņā par investīcijām neesot pārāk konkurētspējīgs spēlētājs. Viņš atgādina - Šveices finansiālā stabilitāte lielā mērā balstās uz to, ka banku sektorā vismaz 40% kapitāla ir no ārvalstu investoriem.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP) norāda, ka investīcijas Latvijā ir gaidītas un vēlamas, bet ir atsevišķas nozares - banku sektors un mediji -, ko vajadzētu pastiprināti uzraudzīt. «Zviedrija Antonovam atteica biznesa iespējas, pamatā balstoties nevis uz konkrētiem pierādījumiem, bet gan šaubām un aizdomām. Mūsu FKTK nolēma - ja pierādījumu nelikumīgai vai apšaubāmai līdzekļu izcelsmei nav, nav arī nepieciešams likt ierobežojumus,» atgādina V. Dombrovskis.