Nenogaidījis pat vienu dienu pēc Viļņas ES samita, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atsedzis savu īsto seju, neatstājot vietu šaubām, ka ar šo valsts vadītāju nav bijis un arī nebūs iespējams parakstīt jelkādus ciešāku sadarbību un integrāciju paredzošus dokumentus.
Ar acīmredzami pārspīlēti agresīvi noskaņotās specvienības Berkut nosūtīšanu pret miermīlīgiem demonstrantiem Kijevas centrā Janukovičs parādījis, kā domā darboties turpmāk. Viedoklis, ka Ukrainas prezidentam nav nekādu politiski ideoloģisku uzskatu un viņu interesē tikai varas noturēšana, īsti neatbilst patiesībai. Janukovičs ir izvēlējies, un tas ir Lukašenko un Putina ceļš, kas paredz aizvien tālāku demokrātijas ierobežošanu.
Turklāt tas nav atklājies tikai tagad, bet gan jau pavisam drīz pēc viņa uzvaras prezidenta vēlēšanās 2010. gada sākumā. Jau tad bija skaidrs, ka Janukoviča darbība neatbilst valsts nacionālajām interesēm. Tika parakstīts līgums, kas piešķīra Krievijai tiesības par 25 gadiem ilgāk paturēt savu Melnās jūras kara floti Ukrainā. Visai drīz arī tapa lēmums par Ukrainas kā ārpus militāri politiskiem blokiem esošas valsts statusu. Tagad var tikai secināt, ka šādai «draudzībai» ar Kremli līdzi nākušas arī noteiktas uzvedības manieres.
Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē Ukrainas sabiedrībai jārēķinās ar aizvien lielākiem brīvības ierobežojumiem. To apstiprinājuši arī beidzamo divu nedēļu notikumi. Pat ar neapbruņotu aci bijis redzams, ka ukraiņu vairākums atbalsta asociācijas līguma parakstīšanu ar ES, taču, neraugoties uz to, Janukovičs atbildēja ar Berkut kaujinieku nūjām. Prezidents patoloģiski baidās ne vien no savas konkurentes Jūlijas Timošenko, kas, neraugoties uz ES uzstājību, tā arī netika atbrīvota no ieslodzījuma, bet arī no 2004. gada Oranžās revolūcijas atkārtošanās. Toreiz ar vēlēšanu rezultātiem manipulējusī vara neizturēja sabiedrības spiedienu, kas izpaudās miljons cilvēku lielās demonstrācijās Kijevas centrā.
Visticamāk, Ukraina šobrīd atrodas līdzīgas vēsturiskās izšķiršanās krustcelēs, un tikai no tā, vai ukraiņu nācijas lielākā daļa apzināsies savas intereses un noticēs spējām pašai noteikt savu rītdienu, ir atkarīga tās tuvākā nākotne. Sestdienas nakts vardarbība ir izvirzījusi dienaskārtībā revolucionāro jautājumu par prezidenta atkāpšanos. Šādu prasību izteikuši galvenie opozīcijas līderi ar pasaules boksa čempionu Vitāliju Kļičko priekšgalā. Opozīcijai ir nepieciešams plašs atbalsts, un no tā, cik daudz pilsoņu uzskatīs par nepieciešamu publiski paust savu viedokli, var būt atkarīga notikumu gaita.
Pagaidām ir grūti prognozēt, cik liela daļa ukraiņu ir gatava atsaukties opozīcijas aicinājumam. Opozīcijas pārstāvis parlamenta deputāts Anatolijs Griščenko izteicies, ka «tautai ar masveida akcijām visā valstī jāpasaka Janukovičam savs stingrais vārds. Ja noklusēs, nobīsies, paliks mājās, par demokrātiju un eiropeisko nākotni nāksies aizmirst». Šie vārdi apstiprina, ka pašlaik nekur citur kā tikai pašā Ukrainā izšķiras šīs valsts liktenis.