Pēc augstskolas beigšanas divus gadus nostrādājusi valsts iestādē, jo apguva uzņēmuma vadības specialitāti, bet viesmīles amats vilinājis atpakaļ. «Šī sfēra laikam ievelk. Man patīk, ka katra diena ir atšķirīga. Lai arī daru vienu un to pašu, vienmēr tiekos ar dažādiem cilvēkiem, varu viņiem izdarīt ko labu, padarīt dienu priecīgu ar vienkāršām lietām,» smaidot stāsta Liena.
Prakse izskolo
Lai arī Liena nav speciāli studējusi viesmīlību, viņa uzskata, ka šī amata meistarstiķus - komunikāciju ar cilvēkiem, etiķeti, galda klājumus, kafijas vai kokteiļu pagatavošanu, pat dažādas virtuves lietas - vislabāk var apgūt, darbojoties praktiski. Viesmīlis pārzina un prot lietot dažādus galda klāšanas stilus, piemēram, pusdienu vai vakariņu, kafijas galda klājumu, banketa servējumu, kā arī dažādus apkalpošanas veidus un paņēmienus (piemēram, zviedru galds, bufete vai pieņemšana), ko izvēlas atkarībā no viesu vēlmēm, apkalpošanas līmeņa un viesību rakstura. Banketu sagatavošanai viesmīļi mēdz veidot arī tematiskos galdu klājumus.
Restorānu viesmīļiem regulāri notiek vīna apmācība un degustēšana (visbiežāk kopā ar ēdieniem, kad restorānā mainās ēdienkarte). Šeit palīdz Valentīna Grandāne no Vīnziņu asociācijas, vadot kursus bārmeņiem un viesmīļiem. Tajos notiek vīnu novērtēšana, lai zinātu viesiem ieteikt, kāds vīns, piemēram, no saldajiem vai sausajiem, attiecīgajam ēdienam piestāvētu vislabāk, kā vīnu vislabāk pasniegt.
Vidutājs starp visiem
Viesmīlim jābūt ļoti elastīgam un atvērtam - jāsaprot un jāuztver, ko vēlas restorāna apmeklētājs, tālāk tas jāprot pateikt virtuvē vai bārmenim, jāatrod pareizā pieeja gan pret viesiem, gan pret kolēģiem. Reizēm saplānotās brīvdienas nākas atcelt vai samainīt, ja, piemēram, kolēģis pēkšņi saslimis.
Restorānā visi protot darīt visu un cits citam palīdz, Liena stāsta. Strādājot vienā maiņā četratā (bārmenis un trīs viesmīļi), dažreiz katram nākoties vienlaikus apkalpot septiņus vai vairāk galdu, taču jāpārredz visa zāle, jāsaprot, kad otram jāsteidz palīgā, lai viesiem nenāktos gaidīt un lai viņi būtu apmierināti. Viesmīlis ir vidutājs starp viesiem un virtuvi, bāru, dažreiz pat trauku mazgātāju.
Uz jautājumu, vai nav nācies izjust ne visai taktisku attieksmi, Liena atzīstas, ka bijušas dažādas situācijas: «Mana nostāja ir tāda: lai arī mans pienākums ir apkalpot, tomēr esmu saimniece, un ciemiņi ir atnākuši pie mums. Jāsaglabā pašlepnums un jāprot saglabāt mieru.»
Ja esi nolēmis šo profesiju izvēlēties par savu, tad jāapsver, vai esi komunikabls, radošs, bet tajā pašā laikā nosvērts. Emocionāli vai fiziski trauslam cilvēkam šis nebūs īstais amats. Galvenais, lai būtu vēlme pakalpot klientam un strādāt ar cilvēkiem. Liena uzskata, ka nav svarīgi, vai strādā augstas klases restorānā vai krogā, pienākumi saglabājas tie paši; atšķirsies vienīgi etiķete, ēdienu un dzērienu izsmalcinātība, galda klājumā papīra salvešu vietā būs auduma salvetes u. tml.
Apavi novalkājas ātri
Tā kā jāstrādā maiņās, tās bieži var būt arī svētdienas vai svētku reizes. Lienai šogad Jāņos bija jābūt darbā, tādēļ ir diezgan grūti, ja esi ģimenes cilvēks. Latvijā viesmīļi lielākoties ir gados jauni. Darbs ir fiziski smags, jo, apkalpojot lielus banketus, jānēsā neskaitāmi smagi šķīvji, tāpēc nākas pieciest muguras sāpes, un, beidzot maiņu, kājas ir piekusušas. Taču, kā stāsta Liena, pirmais un galvenais likums šajā profesijā - jāsmaida! Neskatoties uz kreņķiem mājās vai fizisku nogurumu, restorāna klientiem par to nedrīkst būt ne jausmas. «Šajā darbā neko nevar atlikt uz rītu. Ja atnākuši cilvēki, ir jādara un jāsmaida, vienalga kāds ir garastāvoklis,» atklāj Liena.
Ar gadiem viņa esot iemācījusies izprast, ko katrs cilvēks varētu vēlēties, tā ka savā ziņā viesmīlim jābūt labam psihologam. Neiztikt bez valodu zināšanām. Liena pārvalda angļu un krievu valodu, tikai ar viesiem no Francijas nākoties izlīdzēties ar žestu un smaidu palīdzību. «Atbraucējiem no citām zemēm, protams, visvairāk interesē Latvijā raksturīgie ēdieni. Viesmīlim jāorientējas ēdienu klāstā. Varam piedāvāt zivis, sākot no interesanti pagatavotām reņģēm, nēģiem, netrūkst mājas siera, šobrīd nogatavojušās arī zemenes,» Liena ļauj ielūkoties restorāna Neiburgs ēdienkartē.
Uz jautājumu, vai saimniekot patīk arī mājās, Liena nešaubīdamās atbild, ka ir no saimnieciskajām sievietēm. Pat būdama viesos un redzot uz galda netīrus traukus, viņa sevi pieķer, ka rokas neapzināti vēlas traukus novākt un nest uz virtuvi...
Gan puiši viesmīļi, gan kolēģes viesmīles no malas atstāj iespaidu, ka laba stāja un elegance viņiem ir iedzimta. «Tā jābūt, un ir labi, ka par to vairs nav jādomā, lai staigātu taisnu muguru un cēlā gaitā, bet darbā man un citām kolēģēm ir vismaz pa pieciem apavu pāriem, jo ir grūti atrast tos ērtākos un viens pāris novalkājas divos trijos mēnešos,» atklāj Liena un sievišķīgi piebilst - lai arī kurpēm jābūt ērtām, gribas, lai tās izskatītos arī eleganti.