Tauvas un kurināmais
Pirms vairāk nekā desmit gadiem S.Zakrevskis atjaunoja bankrotējušo Krāslavas linu fabriku, tika veiksmīgi sākta linu pārstrāde, taču pērn rūpnīcas darbs apstājās. Samazinājās linu šķiedras noiets, valsts vairs nemaksāja zemniekiem subsīdijas par šīs tehniskās kultūras audzēšanu. Ar lielām grūtībām izdevās pārdot piecas tonnas sagatavoto garšķiedras linu, jo visas Ķīnas ostas bija pieblīvētas ar šo produkciju no Beļģijas un Francijas. Nācās domāt, ko darīt tālāk. S.Zakrevskis stāsta, ka 2007.gadā, Latvijas vieglās rūpniecības asociācijas prezidenta Gunta Strazda mudināti, krāslavieši aizbrauca uz kādu no Vācijas rūpnīcām, kur tiek pārstrādātas kaņepes, ražojot gan tauvas, gan sizala šķiedras. «Mēs bijām pārsteigti, ka faktiski nav nekādu atkritumu. Pat putekļi tiek presēti kurināmajam, spaļi nonāk pakaišiem zirgu fermās, kā arī kažokzvēru fermās. 2008.gadā vēl pabijām Anglijā, Polijā, Čehijā, tur redzējām, kā no kaņepju šķiedrām ražo izolācijas materiālus, kā ar ekoloģiskiem materiāliem tiek siltinātas mājas.» Iedvesmojies no redzētā, S.Zakrevskis savā saimniecībā iesēja nelielu platību ar šo kultūru, izaudzēto šķiedru viņam veiksmīgi izdevās pārstrādāt savā rūpnīcā ar linu pārstrādes iekārtām. Šopavasar viņš riskēja paņemt kredītu bankā un palielināt sējumu platību līdz 100 ha gan Krāslavas, gan Preiļu rajonā, taču, lai iegādātos kaņepju novākšanas kombainu, kas maksā ap 160 000 eiro, audzējamām platībām būtu jābūt līdz 250 ha.
Jādomā arī par jaunas pārstrādes līnijas iegādi, jo vecā iegādāta 1985.gadā. «Mums šādu iekārtu piedāvāja, taču bez Eiropas Savienības atbalsta tās iegāde nebūs iespējama. Turklāt, mēs gribam izveidot kaut vienu līniju šķiedras otrreizējai pārstrādei, kur no kaņepju šķiedras un spaļiem tiktu ražoti izolācijas materiāli celtniecībai, jo mēs redzējām, kā Vācijā no kaņepju šķiedras un liniem ražo iekšējās apdares Ford, Volkswagen, Mersedes tipa automašīnām. Tas ir gan lētāk, gan ekoloģiski tīrāk,» stāsta S.Zakrevskis.
Iznīcina nezāles
S.Zakrevskis tagad ir kļuvis par īstu kaņepju audzēšanas entuziastu un var aizgūtnēm stāstīt par šīs kultūras priekšrocībām, it sevišķi Latgales apstākļos. Kaņepes esot pieticīga kultūra un augsnes ziņā nav izvēlīgas, neprasot minerālo mēslojumu un pesticīdus, tās pašas uzlabo augsnes struktūru un ar savu biomasu iznīcina nezāles. No viena hektāra sezonā iespējams novākt septiņas līdz 12 tonnas stublāju. Kaņepju audzēšanai un novākšanai nevajag roku darbaspēku, nopļautās kaņepes var atstāt ziemā uz lauka un savākt pavasarī, jo tās nebojājas. No kaņepju pelavām gatavotās briketes labi saglabājas un nepiesūcas ar mitrumu.
Pīpēšanai neder
Krāslavas rajona Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītājs Ivars Geiba uzskata, ka zemnieki labprāt audzēs šo tehnisko kultūru, ja vien būs iespējas to izdevīgi nodot pārstrādei Krāslavā. Arī viņš pats savā ārstniecības augu audzēšanas saimniecībā Kurmīši iesējis 14 ha kaņepju, lai uzlabotu augu seku un parādītu šo Latvijā seno kultūru tūristiem. Viņš smejas, ka zālītes kārotāji uz Krāslavas rajonu lai netaisās, jo šajās kaņepēs narkotisko vielu saturs ir tikai 0,2% atšķirībā no Indijas kaņepēm, kur to ir 30-40%. S.Zakrevskis stāsta, ka sākumā uz viņu daudzi raudzījušies ar neuzticību. «Pagājušajā gadā man kaudzi papīru nācās savākt, lai pierādītu, ka tās nav kaņepes, kas satur narkotikas. Pat policija bija atbraukusi pārbaudīt. Lietuvā līdz pat šim laikam baidās un neļauj audzēt. Man arī te bija daži stādi izgriezti, bet noteikti pamēģināja, saprata, ka pīpēšanai neder un vairāk nemīdīja.»