Meklē sarunu vidutājus
ES ārlietu ministri ceturtdien sprieda par sankcijām pret Ukrainas amatpersonām, kuras vaino sadursmēs, kas prasījušas jau vairāk nekā 50 cilvēku dzīvību. Mirušo vidū ir gan protestētāji, gan kārtībsargi. ES pēcpusdienā izplatīja rezolūcijas projektu, kurā apsvērts ieroču embargo un runāts par vīzu liegumu un līdzekļu iesaldēšanu Ukrainas amatpersonām.
Uz sarunām ar opozīcijas līderiem, kā arī prezidentu Viktoru Janukoviču ceturtdien Kijevā ieradās Polijas, Vācijas un Francijas ārlietu ministri. Vakarpusē Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvji ziņoja, ka pēc Ukrainas prezidenta lūguma nosūtot uz Kijevu savu vidutāju sarunām ar opozīciju.
ASV Valsts departaments noteicis aizliegumu izsniegt vīzas 20 augsta ranga Ukrainas amatpersonām.
Komentārus par sankcijām pret Ukrainas varu netaupīja Krievija, kas protestētājus apsūdzējusi valsts apvērsuma mēģinājumā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sankcijas nosauca par «šantāžu». Ministrijas preses sekretārs uzsvēra, ka sankcijas esot «absolūti nelikumīgas», un brīdināja, ka tās tikai saasināšot vardarbību, vēstīja RIA Novosti.
Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs aicināja V. Janukoviču ieņemt «stingru pozīciju» un uzsvēra, ka no tā atkarīga Maskavas aizdevuma daļas izmaksa. «Mums vajadzīgi tādi partneri, kas ir labā formā,» NEWSru.com citēja D. Medvedevu, kurš piebilda, ka vara nedrīkst būt kā «lupata, pret kuru slauka kājas».
Nemieri Ukrainā aizsākās novembra nogalē, kad V. Janukovičs atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar ES, dodot priekšroku ciešākai sadarbībai ar Krieviju.
Puses vaino viena otru
Ceturtdien Kijevas centru pārņēma jaunas apšaudes, lai gan iepriekšējā naktī valdība un opozīcija vienojās par pamieru. Aktīvisti ziņoja, ka ceturtdien gājis bojā vismaz 21 cilvēks. Daudzi miruši no snaiperu raidītajām lodēm. Citi avoti vēstīja par trīsreiz lielāku bojāgājušo skaitu. Iekšlietu ministrija ziņoja, ka miličiem izdalīti kaujas ieroči, ļaujot tos «lietot saskaņā ar likumu».
Abas puses vainoja viena otru pamiera pārtraukšanā un munīcijas izmantošanā. Kā ziņoja prezidenta birojs, «ofensīvu» sākuši protestētāji. «Viņi darbojas organizētās grupās. Viņi izmanto šaujamieročus, arī snaiperu šautenes. Viņi šauj, lai nogalinātu,» vēstīja paziņojums prezidenta mājaslapā.
Protestu līderi iebilda, uzsverot, ka snaiperi ir milicijas specvienības Berkut rindās. Opozicionāri sadursmju atsākšanos nodēvēja par varasiestāžu rūpīgi izplānotu provokāciju.
Vairāki valdošā politiskā spēka politiķi paziņoja, ka izstājas no V. Janukoviča pārstāvētās Reģionu partijas. To pameta arī Kijevas mērs Vladimirs Makejenko, solot uzņemties «personīgu atbildību» par Kijevas «vitālo funkciju» nodrošināšanu, piemēram, metro satiksmes atjaunošanu, kas ceturtdien bija slēgta jau trešo dienu.
Kijeviete Anastasija laikrakstam Diena stāstīja, ka pilsētā valda panika, cilvēki izpērk maizi un veido pārtikas uzkrājumus, nav iespējams iegādāties degvielu. Ņemot vērā vardarbības eskalāciju, viņas uzņēmumā darbiniekiem pavēlēts nedoties uz biroju un strādāt mājās. Vakar, iebraucot galvaspilsētā, viņai nācies šķērsot divus milicijas un trīs protestētāju izveidotus kontrolpunktus. Protestētāji, bruņojušies ar beisbola nūjām, mēģinot apturēt autobusus, kas no citiem valsts rajoniem ved milicijas papildspēkus uz Kijevu.
Uzņēmuma Grindeks pārstāvniecības vadītāja Irina Jekimova Dienai situāciju Kijevā raksturoja kā galēji kritisku. «Patlaban Kijevā ir karastāvoklis. Var pat teikt, ka notiek īsts karš. Atrodamies netālu no teritorijām, kurās risinās sadursmes, tepat netālu iet bojā cilvēki - gan protestētāju, gan arī pretējā pusē.»