LPS vadību pārvēl vienu reizi četros gados pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Līdz ar priekšsēdētāju jāpārvēl arī vietnieki. Vienu deleģē lielo pilsētu pašvaldības, kuras jau nolēmušas atkārtoti izvirzīt Jelgavas mēru Andri Rāviņu (ZZS). Novadu vadītāji par savu kandidātu vietnieka amatam lems piektdien. Ir zināms, ka no ZZS ievēlētie mēri plāno izvirzīt Auces mēru G. Kaminski. Viņu atbalsta arī vietējie līderi, kas pārstāv Reģionu aliansi, apstiprināja tās priekšsēdis un Babītes novada vadītājs Andrejs Ence, kurš teica: «Cik zinu, par viņu balsos visa Kurzeme.» G. Kaminskis ir no nelielo novadu grupas, kuru pārstāvji kongresā būs vairākumā. Savukārt E. Bartkēvičs vada novadu, kas izveidots ap bijušo rajona centra pilsētu un ietilpst tā dēvētajā attīstības centru modelī 9 plus 21, kam būs priekšrocības ES fondu līdzekļu sadalē. Novadiem, kas palikuši ārpus šī modeļa, nav mazsvarīgi nodrošināt savu interešu pārstāvniecību LPS vadībā.
Apes novada priekšsēde Astrīda Harju (Vienotība) piederību vienai pašvaldību grupai minēja kā būtisku iemeslu, kāpēc atbalstīs G. Kaminski. E. Bartkēvičs, lūgts vērtēt gaidāmo konkurenci, sacīja: «Gints bija valdē. Es nebūt neuzskatu, ka man jāsēž uz visiem krēsliem. Novadā arī daudz darba. Pat ļoti daudz.» Taču cilvēku, kuru ievēlēs par vietnieku, E. Bartkēvičs aicinātu pārstāvēt visu - kā lielo, tā ne tik lielo - novadu intereses. G. Kaminskis pats līdz vēlēšanām nevēlējās izteikties par kandidēšanu uz šo posteni, kas pirms LPS kongresa radījis lielāku interesi nekā LPS priekšsēža vēlēšanas.
Visi uzrunātie uzskata, ka A. Jaunsleinim jāturpina vadīt LPS. «Viņš kā izcils diplomāts ir spējis vienot visa lieluma pašvaldības, jo īpaši pēdējos četros gados, kas bija grūti,» tā kolēģi uzteica G. Kaminskis. Madonas novada vadītājs Andrejs Ceļapīters (Vienotība) arī domā, ka «Andrim nav alternatīvas, bet mums pašiem ir jābūt aktīvākiem un jādefinē lietas, ko vēlamies panākt». Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) neesot dzirdējis, ka kāds no kolēģiem būtu gatavs atstāt amatu un vadīt LPS, bet, ja viņš nav kļuvis par pašvaldības vadītāju, tad - vai būtu piemērots LPS priekšsēža postenim. Taču V. A. Krauklis uzskata, ka LPS ir jākļūst «par nozīmīgāku instrumentu reģionālās politikas īstenošanā». Carnikavas novada priekšsēde Daiga Jurēvica (ZZS) teica, ka «Andris Jaunsleinis varētu palikt, bet es novēlētu viņam būt ar stingrāku mugurkaulu, kas nav viegli, ja visiem grib būt labs». Tas, ka Rīga izstājās no LPS, jau nozīmēja, ka kaut kam LPS vadības stilā ir jāmainās, uzskata D. Jurēvica. Viņasprāt, jaunajai vadībai jāpanāk Rīgas atgriešanās. «Ja vairākums mani atbalstīs, tad strādāšu. Pats sevi neizvirzīšu,» teica A. Jaunsleinis, kurš piekrīt, ka LPS ir jāmainās, bet par to kopīgi jāvienojas jaunajai vadībai.