Šis nav kādas ziepju operas sižets, bet gan realitāte, kas atspoguļo, kā uz priekšu virzās jautājums par Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijas (LTV) apvienošanu, uz to bāzes radot jaunu sabiedrisko mediju. Jaunās koalīcijas partijas ir vienojušās par apvienota sabiedriskā medija izveidi, kas ir signāls, ka process pēc daudzu gadu bremzēšanās varētu reāli kustēties uz priekšu.
Prātīga doma
Uz apvienota sabiedriskā medija veidošanu kā vienu no nākamās valdības prioritātēm norādījusi Vienotība. «Doma ir izveidot spēcīgu, efektīvu, modernu sabiedrisko mediju,» skaidro Vienotības pārstāvis Edvards Smiltēns. Viņš uzsver, ka vienota sabiedriskā medija veidošanas ideja «kļūst aizvien dzīvāka» un šogad vai nākamgad šajā jautājumā jābūt kādām konkrētām darbībām. Arī Zatlera Reformu partijai (ZRP) šķiet, ka tā ir «prātīga doma», jo ļautu efektivizēt darbu, norāda partijas pārstāvis Edmunds Sprūdžs. Visu Latvijai!-TB/LNNK esot par LTV un LR apvienošanu, «taču tai jābūt saprātīgai gan pēc būtības, gan pēc termiņiem», turklāt jaunais sabiedriskais medijs nevarot nodarboties ar komercdarbību, stāsta apvienības pārstāvis Dzintars Rasnačs. Viņš paredz vēl šķēpu laušanu par diviem jautājumiem - cik tas maksās, un kāda būs jaunā medija attīstības koncepcija.
Pa valdības gaiteņiem klejo koncepcija par jauna sabiedriskā medija veidošanu, ko tapinājusi darba grupa Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) paspārnē. Koncepcijā par perspektīvāko atzīts ambiciozs jauna sabiedriskā medija veidošanas modelis, kā izmaksas lēš vairāk nekā 40 miljonus latu. Kultūras ministrijas organizētā ekspertu grupā norādīts uz nepieciešamību koncepciju uzlabot. LU profesore Inta Brikše norāda, ka tās autori nav ņēmuši vērā sabiedrības sašķeltību, ko rada divas pēc valodas nošķirtas mediju telpas, ignorējuši Latvijas politiskās kultūras un demokrātijas problēmas, nav arī domāts par sabiedrības līdzdalības veicināšanu. Tā vietā koncepcijā runā par arhīviem un «platformu stumdīšanu». Sabiedrisko mediju prioritātei jābūt augstai satura un žurnālistikas kvalitātei, un šo jautājumu risināšana jāsāk ar atbilstošas politikas un sabiedrisko mediju likuma izstrādi, taču NEPLP jauno mediju būvē esošo likumu ietvaros, uzskata I. Brikše. NEPLP priekšsēža vietniece Dace Buceniece norāda - vai padome pati rosinās kādus labojumus koncepcijā, «redzēsim saskaņošanas procedūrā».
Divi trīs gadi
Cik ilgs laiks nepieciešams, lai izveidotu jaunu sabiedrisko mediju, viedokļi atšķiras. Koncepcijā plānots to pilnībā izveidot nākamo septiņu gadu laikā (sabiedrisko mediju reorganizācija gan iezīmēta jau 2013. gada ceturtajā ceturksnī), savukārt LU lektoram Rolandam Tjarvem, kurš neizslēdz iespēju kandidēt uz jauno NEPLP sasaukumu, ir atšķirīgs viedoklis. Viņaprāt, ja tiek pieņemts lēmums izveidot apvienotu sabiedrisko mediju, to var izdarīt triju līdz četru mēnešu laikā. Jaunā medija veidošanas procesā jāatbild uz jautājumiem, ar ko jaunais medijs nodarbosies, kam kalpos un kas tur strādās, savukārt tehnoloģijas un telpas esot otršķirīga lieta. I. Brikše neesot tik optimistiska par iespēju strauji izveidot apvienotu sabiedrisko mediju, taču arī piekrīt, ka «tur nav vajadzīgi milzīgi gadi». Taču vispirms esot jāsaprot, kādas ir iespējas šim mērķim piesaistīt Eiropas naudu. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ar preses pārstāvja starpniecību pauž - spriežot pēc investīciju mēroga, optimistisks projekta realizācijas laiks būtu divi trīs gadi. Bet, vaicāts par lielo investīciju apjomu, premjers norāda, ka tas būtu rūpīgāk vērtējams pēc sabiedriskā medija pārvaldes un attīstības scenārija izvēles, uz ko NEPLP vēl neesot izsmeļoši atbildējusi.
Sabiedrisko mediju vadītāji ir skeptiski pret iespēju apvienotu sabiedrisko mediju izveidot ātri. LTV vadītāja Edgara Kota viedoklis atbilstot koncepcijai. Vaicāts, vai dažu mēnešu laikā ir iespējams izveidot apvienotu sabiedrisko mediju, E. Kots norāda - jāsaprot, kas būtu darba uzdevumi, bet, viņaprāt, «dažu mēnešu laikā var noārdīt sabiedrisko mediju». LR vadītājs Dzintris Kolāts netic, ka sabiedriskos medijus mēģinās apvienot jau nākamgad, reālāks termiņš esot 2013.-2014. gads. Taču jau tagad esot iespējas tehniskai sadarbībai starp LTV un LR, ko Dz. Kolāta iespējamā pāriešana uz LTV Ziņu dienestu veicināšot.