Līgatnes dabas takas kopš decembra apsaimnieko DAP, jo Gaujas Nacionālā parka fonds atteicās no šīs vietas apsaimniekošanas. Līdz šim izskatīti trīs taku apsaimniekošanas varianti, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, pirmkārt, apsvērts apsaimniekošanu uzticēt valsts kapitālsabiedrībai vai šim nolūkam dibinātai iestādei, otrkārt, bijušas sarunas ar Rīgas zoodārzu par iespēju iesaistīties šī objekta apsaimniekošanā, treškārt, ir ideja par konkursu.
«Konkurss ir visefektīvākais risinājums, jo tas nav tikai dzīvnieku turēšanas, bet arī tūrisma attīstības jautājums,» skaidro J. Spiridonovs. DAP ģenerāldirektors Jānis Strautnieks piebilst, ka konkursa uzvarētājs varētu attīstīt un nodrošināt tūristiem dažādus pakalpojumus, kā inventāra noma, ēdināšana, attīstīt velotūrismu un ūdenstūrismu. «Lai nebūtu situācija, ka no valsts budžeta tiktu finansēta dzīvnieku uzturēšana, aprūpe, bet visi uzņēmēji, kas šajā vidē strādā, iegūst labumu no tūristiem, ir jāizpaužas konsolidētai pieejai. Ieņēmumiem, kas nāk no tūrisma pakalpojumiem, ir jāspēj segt tos izdevumus, kas saistīti ar šīs infrastruktūras, tajā skaitā dzīvnieku, uzturēšanu,» uzskata J. Strautnieks. Taču to, cik lielā mērā dzīvnieku uzturēšana tiks segta ar ienākumiem no tūrisma, noteiks arī konkursa dalībnieku piedāvājums.
VARAM kopā ar DAP plāno tuvākā mēneša laikā izstrādāt konkursa nolikumu, un J. Spiridonovs cer, ka līdz septembrim oktobrim izdosies noskaidrot jauno Līgatnes dabas taku apsaimniekotāju. «Mēs nodosim apsaimniekošanā infrastruktūru, uzliksim par pienākumu rūpēties par dzīvniekiem un atļausim nodarboties ar komercdarbību, kas netraucētu dzīvnieku labturībai,» skaidro J. Spiridonovs. Līdz tam ir paredzēts sakārtot īpašumtiesību jautājumus un pārbaudīt eksistējošos līgumus, lai nākamais apsaimniekotājs saņemtu pilnu Līgatnes dabas taku komplektu.
Ja līdzekļi no valsts budžeta tiks piešķirti, jau tuvākajā laikā plānots veidot voljeru ap lāču māju. Gaujas Nacionālā parka fonds to neizveidoja līdzekļu trūkuma dēļ, un tagad lāčiem ir māja, bet bez āra teritorijas, tas nozīmē, ka pašlaik dzīvniekiem pieejamās telpas ir krietni mazākas nekā viņu iepriekšējais voljers Līgatnē. «Ziemas periodā lāči ir kūtrāki, bet vasarā plānojam izvietot viņiem smilšu kasti un ūdens vannu lāču mājas iekšējā pagalmā. Tomēr voljera izveide ir absolūti nepieciešama,» uzskata zvērkope Velga Vītola, un, jo ātrāk tā izbūve notiks, jo labāk gan dzīvniekiem, gan apmeklētājiem, kuri varētu lāčus labāk apskatīt. Tas arī uzlabos drošību, jo pašlaik ap lāču māju ir tikai žogs, lai gan teritoriju kopumā var uzskatīt par pietiekami drošu, norāda J. Strautnieks. Viņš atzīst, ka bez lāču voljera ir nepieciešams arī citu iežogojumu remonts, kā arī jānomaina laika gaitā nokalpojušās lietas pie mežacūku, briežu voljera, lai jaunais apsaimniekotājs infrastruktūru saņemtu labā stāvoklī.
Līgatnes dabas taku apsaimniekošana izmaksā vidēji 13 246 latus mēnesī, un šim nolūkam DAP izmanto valsts budžeta līdzekļus. Daļu no šiem izdevumiem varētu kompensēt ar iekasētajām ieejas maksām no apmeklētājiem, taču pašlaik tas nenotiek, jo pārvaldei nav tiesību iekasēt maksu, kamēr nav apstiprināts cenrādis. J. Strautnieks atzīst, ka līdzšinējā pieredze liecina - mazāk nekā pusi no nepieciešamajiem līdzekļiem gada griezumā varētu segt apmeklētāji. «DAP cenrādī nav šādas pozīcijas, jo nebija zināms, ka šis objekts nokļūs pie viņiem. Ir lūgts to sagatavot, lai varētu virzīt tālāk uz Ministru kabinetu un grozītu šo situāciju. Šis jautājums tiks risināts tuvākajā laikā. Ir jāpaspēj līdz aktīvajai tūristu sezonai, jo, ja mēs to neatrisināsim, radīsim papildu zaudējumus,» atzīst J. Spiridonovs. Tikmēr ieguvēji ir apmeklētāji, kuriem ir iespēja bez maksas apskatīt takas.