Ministre šādu lēmumu pieņēmusi, balstoties uz drošības iestāžu sniegto informāciju, Dienu informēja Iekšlietu ministrijā (IeM). J. Lužkova iekļaušana melnajā sarakstā nozīmē arī to, ka viņam būs liegta iespēja ieceļot Latvijā. Tieši iespēja brīvi ceļot bija J. Lužkova galvenā interese, pieprasot uzturēšanās atļauju Latvijā. Saņemot uzturēšanās atļauju, viņš uz dzīvi Latvijā nepārceltos, - par J. Lužkova aģentūrai Interfax sacīto vēsta BNS. J. Lužkovs norādījis: ja Latvija viņam atteiks uzturēšanās atļauju, viņš to mēģinās iegūt citā Eiropas valstī. Iespējams, tā būs Lielbritānija, kuras attiecīgajās iestādēs bijušais Maskavas mērs lūdzis vīzu. Šāds lūgums no viņa puses nācis pirms uzturēšanās atļaujas pieteikuma iesniegšanas Latvijas vēstniecībā Krievijā.
J. Lužkovs savu pērn pirms Ziemassvētkiem iesniegto Latvijas uzturēšanās atļaujas pieteikumu pamatoja ar to, ka ieguldījis likumā prasītos vismaz 200 000 latu bankas (Rietumu bankas) subordinētajā kapitālā. Tāpat bijušais Maskavas mērs norādījis, ka viņam Latvijā pieder nekustamais īpašums. Varas iestādes, pārbaudot iesniegumā norādīto dzīvesvietu, gan atklājušas, ka tā atrodas Jūrmalā kādā noliktavas ēkā, vēstīja Nekā personīga. Informāciju par to, ka J. Lužkovs ieguldījis līdzekļus bankas subordinētajā kapitālā, Rietumu banka nodēvēja par baumām. Bankas subordinētajā kapitālā līdz šim ieguldījuši vairāk nekā 60 klientu ar mērķi saņemt uzturēšanās atļauju. «Visi pieteikumi, attiecībā uz kuriem ir beigusies to izskatīšanas procedūra, ir akceptēti,» apgalvo bankas padomes loceklis Aleksandrs Gafins.
IeM nenorāda, kādu iemeslu dēļ J. Lužkovs iekļauts melnajā sarakstā. Šajā sarakstā var nokļūt ārzemnieki, kuri pārkāpuši ieceļošanas vai uzturēšanas nosacījumus Latvijā. Arī cilvēki, kuri rada valstij draudus, var nonākt melnajā sarakstā un uz nenoteiktu laiku. Par tiem lēmumus pieņem drošības iestādes. No iekšlietu ministres izteikumiem noprotams, ka drošības iestādes pārbaudīja J. Lužkova naudas izcelsmi un citu informāciju. Ministre ar preses pārstāves Guntas Skrebeles starpniecību Dienai pauda viedokli, ka J. Lužkovs nebūtu pelnījis Latvijas uzturēšanās atļauju savas uzvedības un attieksmes dēļ pret Latvijas valsti. Kā zināms, J. Lužkovs Maskavas mēra amatā ne reizi vien nācis klajā ar Latvijai nelojāliem izteikumiem. Piemēram, vizītē pērn augustā viņš pauda viedokli, ka krievu valodai jākļūst par otro Latvijas valsts valodu.
J. Lužkovs bija Maskavas mērs no 1992. gada līdz pērnā gada 28. septembrim, kad Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs atcēla J. Lužkovu no amata. J. Lužkova sieva Jeļena Baturina ir vienīgā daiļā dzimuma pārstāve Krievijas miljardieru sarakstā.