Partija sestdien kongresā paredzējusi iezīmēt savu vietu politiskajā spektrā - LPP/LC ir centriska partija, kam tuvi nacionālas valsts ideāli, bet kas nav radikāla nacionālajos jautājumos un atbalsta sabiedrības integrāciju, Dienai sacīja LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš. Atšķirībā no A.Šlesera viņš ir piesardzīgāks pēcvēlēšanu partneru nosaukšanā, jo «nav nopietni solīt, ka mēs esam kopā ar kādu partiju un nekā citādi nevar būt». Saskaņas centram, kas būs sociāldemokrātiskā partija Saskaņa, vispirms pašam jāpierāda, ka spēj uzņemties atbildību, uzskata A.Bērziņš, saredzot atšķirības arī LPP/LC un SC ideoloģijā.
Šlesers atbalsta Zatleru
Kad pirms 8.Saeimas vēlēšanām A.Šlesers dibināja Latvijas Pirmo partiju, sākumā bija tikai daži cilvēki - viņš, mācītāji Ēriks Jēkabsons, Ainars Baštiks un Jānis Šmits, kā arī Oskars Kastēns, Arnolds Laksa, kurš partiju sen atstājis, un Jānis Peters kā atbalstītājs. Jau toreiz bija skaidrs, kurš no viņiem ir galvenais, taču uz jautājumu, kāpēc A.Šlesers pats nevēlas vadīt partiju, izvirzot šim postenim Ē.Jēkabsonu, viņš atbildēja: «Mans laiks vēl nav pienācis.» Bija jāpaiet gadiem, līdz tas pienāca - sestdien LPP/LC kongresā A.Šlesers kļūs par vienīgo partijas priekšsēdi. Līdz šim viņš un tagadējais EP deputāts Ivars Godmanis bija tās līdzpriekšsēdētāji.
Kopš 2002.gada septembra, kad kopā ar tolaik tuvāko sabiedroto Jauno laiku Latvijas Pirmā partija Jēkaba katedrālē aizlūdza par šo valsti, daudz kas mainījies valstī un partijā. A.Šlesers ir salīdzis arī ar smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu (ZZS premjera kandidātu), pret kuru toreiz iestājās ar kampaņas lozungu pret oligarhiem. Tagad viņš pats tiek uzskatīts par vienu no tiem (vēl arī TP nākamais priekšsēdis Andris Šķēle), kurus JL vaino arī tajā, kas valstī ir noticis. Trīs līderi savā starpā cīnīsies par lielāko ietekmi 10.Saeimā, konkurējot ar JL, Pilsoniskās savienības un Sabiedrības citai politikai veidoto apvienību.
A.Šlesers negaidīti pavēstīja, ka redz šajā apvienībā sabiedroto pēc vēlēšanām. Tiesa, Zaļo un Zemnieku savienībai jau tagad ar JL ir labas attiecības valdībā. Atšķirībā no Tautas partijas līderiem, kas demonstrējuši kritisku attieksmi pret Valsts prezidentu Valdi Zatleru, kurš pēc vēlēšanām aicinās arī nākamo valdības vadītāju, A.Šlesers pret prezidentu ir labvēlīgs: «Valdis Zatlers ir progresējis. Viņš gan pārāk mēģina iedziļināties premjera kompetences jautājumos un atskaitās sabiedrībai par budžeta jautājumiem, bet prezidents ir ļoti cilvēcisks, un tas varbūt pat ir svarīgākais.»
Kad kongresā A.Šleseru izvirzīs par līderi, viņš vēlēsies nominēt kandidātus valdei, uz ko varēšot pretendēt tikai tie, kas guvuši vēlētāju atbalstu EP, Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās. Zināms, ka valdē varētu būt Saeimas deputāti Andris Bērziņš, Dzintars Jaundžeikars, Kārina Pētersone un Jānis Dukšinskis. No pašvaldību vadītājiem valdē, visticamāk, būs Smiltenes mērs Ainārs Mežulis, Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs, Daugavpils domes priekšsēža vietniece Rita Strode, Jēkabpils mērs Leonīds Salcēvičs. Rīgas domi tajā varētu pārstāvēt komiteju vadītāji Eiženija Aldermane, Andris Ameriks, Vjačeslavs Stepaņenko un Dainis Turlais. Valdē būs arī EP deputāts I.Godmanis.
Ar skatu uz Krieviju
Sadarbība ar SC un Rīgas domes vadības aktivitātes pastiprinājušas iespaidu, ka LPP/LC politika ir orientēta uz Austrumiem. «Mēs esam atvērti sadarbībai ar Krieviju tāpat kā Vācija, ASV, bet kā ES un NATO dalībvalsts esam drošībā,» uzskata A.Šlesers. Līdzīgi arī A.Bērziņš neredz iemeslu baidīties no sadarbības ar Krieviju, kura, viņaprāt, darīs visu, lai nostiprinātu savas pozīcijas šajā teritorijā, bet nedarīs neko, kas varētu kaitēt ekonomiskajai sadarbībai. A.Bērziņš uzsver, ka ir jāspēj skaidri definēt šo attiecību rāmi. Dz.Jaundžeikars, kurš politisko darbību bija sācis LNNK, nedomā, ka ekonomisko attiecību veicināšana ar Krieviju varētu kaitēt partijas tēlam, «jo savu nacionālo politiku un pamatvērtības mēs negatavojamies mainīt».
A.Šlesers būs premjera kandidāts, bet vēl nav izlēmis, vai startēt Saeimas vēlēšanās. Viņa izturēšanās liecināja par vēlmi saglabāt iespēju turpināt iesākto Rīgas domē un, iespējams, arī kā pilsētas galvam, ja LPP/LC nesaņem aicinājumu veidot valdību un pēc vēlēšanām Saskaņai Rīgas mēra Nila Ušakova prasmes šķistu noderīgas valdībā. Tas, ka priekšsēdis un kampaņas līderis nav ne Saeimā, ne valdībā, kurai LPP/LC ir opozīcijā, varētu būt apgrūtinājums, ja partija uzsvaru liks uz paveikto tikai Rīgā.