Pašlaik vēl nav skaidri nosacījumi, pēc kādiem tiks izsniegti ES fondu līdzekļi māju siltināšanai, Dienai pastāstīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko. Tie varētu būt zināmi ātrākais gada beigās.
Ja Rīgas dome ieceri atbalstīs, 12 dažādu biežāk sastopamo tipu daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām plānots piešķirt 44 tūkstošus latu - 3666 latus katrai ēkai. Tie domāti energoaudita, mājas tehniskā apsekojuma un tehniskā projekta izstrādei, bet pēc tam šos dokumentus kā paraugus varēs izmantot citu māju īpašnieki, kuri nolems siltināt savu ēku, kas varētu atvieglot lēmumu pieņemšanu un sagatavošanās procesu. Vēl Rīgā no oktobra būs iespējams pieteikties ap 100 energoauditu veikšanai, saņemot 80% atbalstu, pastāstīja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna. Viņa uzskata, ka laiku līdz ES fondu līdzekļu saņemšanai vajadzētu izmantot, lai sagatavotos ēku siltināšanai.
Dzīvokļu īpašnieku biedrības (DZĪB) Berģi 160 valdes priekšsēdētāja Maiga Černokozinska atzīst, ka paraugdokumentācija tiešām varētu atvieglot renovācijas procesu. DZīB apsaimnieko trīs mājas, no kurām divas ir nosiltinātas, viena jau pirms diviem gadiem, bet par trešās renovāciju ir noslēgts līgums. M. Černokozinska pastāstīja, ka rezultātā pirmajā mājā izdodas ietaupīt 40% siltumenerģijas un plānots, ka siltināšanā ieguldītās izmaksas atmaksāsies piecos gados. Viņasprāt, tieši pašu dzīvokļu īpašnieku kūtrums kavē siltināšanas procesu valstī.
Rīgā ir samērā maz siltināto daudzdzīvokļu ēku, līdz šim noslēgti 52 līgumi un kopējais renovējamo ēku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 12, norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Struktūrfondu vadības un kontroles departamenta pārstāvis Raimonds Aleksejenko. Citos reģionos, piemēram, Vidzemē un Kurzemē, šis skaits pārsniedz 90. Kā jau Diena rakstīja, vislielākais siltināto ēku skaits ir Liepājā, Ventspilī un Valmierā. R. Aleksejenko uzskata, ka daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšanas process ir atkarīgs no pašu iedzīvotāju aktivitātes, ko ietekmē arī izīrēto dzīvokļu skaits ēkā, un namu apsaimniekotāja darba, skaidrojot renovācijas ieguvumus un spējas ieguldīt līdzekļus siltināšanā.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) Dienai paskaidroja, ka galvaspilsētā siltināto ēku ir tik maz tāpēc, ka šis process sākts vēlāk nekā citur, ilgu laiku prasījusi Rīgas namu pārvaldnieka (RNP) izveidošana. Siltināšanas aktivitātes ietekmē arī izīrēto dzīvokļu daudzums un lielo daudzdzīvokļu māju īpatsvars, tāpēc ir grūtāk pieņemt kopīgu lēmumu. Lai veicinātu siltināšanas procesu, plānots, ka RNP, kas apsaimnieko 4,5 tūkstošus ēku, tuvāko četru gadu laikā sāks piedāvāt energoservisa kompāniju (ESKO) pakalpojumus, tas nozīmē, ka uzņēmums ieguldīs līdzekļus un siltinās ēkas, bet izmaksas atgūs uz ietaupītās siltumenerģijas rēķina, iedzīvotāju maksājumiem saglabājoties iepriekšējā līmenī. Pašlaik RNP meklē potenciālos partnerus, kas varētu kreditēt siltināšanu. Ar šādu nolūku Rīgas mērs esot devies nesenajā vizītē uz Berlīni. RNP šogad ir tikai uzsācis pirmās mājas siltināšanu, kā arī noslēgti astoņi līgumi ar LIAA, informēja RNP pārstāvis Krists Leiškalns.
M. Rubīna norādīja, ka bankas ne vienmēr piekrīt finansēt ēku siltināšanu, bet šo procesu Rīgā kopumā varētu veicināt privāto ESKO ienākšana.