Vispasaules insulta dienai plašu pasākumu klāstu šogad sagatavojusi Rīgas Austrumu slimnīca. Šodien klīnikā Gaiļezers būs gan nūjošana, gan speciālistu sniegti veselības veicināšanas padomi, gan skābekļa kokteilis, arī dažādas diskusijas par insulta problemātiku. Austrumu slimnīca kopā ar tās Atbalsta fondu arī izdevusi izsmeļošu bukletu un izveidojusi mājaslapu www.insultadiena.lv, kurā gan aprakstošā, gan ilustratīvā veidā stāsta par insultu, tā atpazīšanu, ārstēšanu un atveseļošanās iespējām.
«Cilvēki kļūst atbildīgāki pret savu veselību,» novērojis Andrejs Millers, Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs. Viņš atgādina: insults ir trešais pasaulē biežākais nāves un invaliditātes cēlonis. Stradiņa slimnīcas Insulta profilakses kabineta vadītāja neiroloģe, neirosonoloģe Zanda Priede nosauc pazīmes, kas liecina par insulta risku: augsts asinsspiediens, cukura diabēts, mirdzaritmija. Arī smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās un paaugstināts «sliktā» holesterīna līmenis var radīt risku. Liela nozīme ir ģimenes vēsturei. «Ja vecāki, vecmamma ir miruši no insulta, noteikti vajadzētu jau pēc 35 gadu vecuma artērijas pārbaudīt. Skatāmies, vai nav iedzimta asinsvadu patoloģija,» stāsta Z. Priede.
Šogad janvārī atklātais Stradiņa slimnīcas Insulta profilakses kabinets ir vienīgais Latvijā. Tas piedāvā maksas pakalpojumu - vienā reizē par 58 latiem pacienti saņem neirologa, neirosonogrāfa konsultāciju, galvas un kakla asinsvadu izmeklējumu ar doplerogrāfijas metodi, skaidrojumu par izmeklējuma rezultātiem un tālāko rīcības plānu. Izmeklējumā speciālists noskaidro, vai nav artēriju sašaurinājumi, iedzimtas artēriju anomālijas. Ja konstatē problēmas, ārsts norīko tālākus izmeklējumus vai ārstēšanos. Jaunākie šā kabineta klienti ir vecumā no 35 gadiem, salīdzinoši daudz ir 40, 50 gadu vecumā un vecāki klienti. Daudzi braucot no reģioniem, iespējams, tādēļ, ka saskārušies ar pakalpojumu pieejamības trūkumu. Tāpēc viņi gatavi labāk braukt vienreiz - bez garas rindas un par maksu, nevis vēlas vairākas reizas apbraukāt speciālistus. «Ģimenes ārsta institūcija jāattīsta un kvalifikācija jāuzlabo, tad viņiem [pacientiem] būtu lielāka drošības sajūta,» saka A. Millers.
Insulta profilakses kabineta pacients rīdzinieks Ričards (64) stāsta, ka jau kādu laiku bija manījis aizdomīgus simptomus - ļoti augstu asinsspiedienu un galvas reibšanu. Par insultu viņš zināja diezgan daudz, viņa draugu lokā esot cilvēki, kurus slimība pat pārvērtusi par paralizētiem «dzīviem līķiem». Kad izlasījis presē par Insulta profilakses kabinetu, maksa viņu neesot sabiedējusi. Nodomājis, ka «novērst insultu ir lētāk nekā saslimt». Kabinetā veiktajā izmeklējumā atklājies, ka insults bija rokas stiepiena attālumā - viņam bija 85% miega artērijas sašaurinājuma. «Mani izoperēja, un tagad man ir asinsspiediens kā bērnam,» viņš smaida.