Neredzot iespēju izpildīt bankas prasības, Aigars, aicinot palīgā maksātnespējas konsultāciju centra juristu Jāni Āboliņu, kurš 2008. gadā pirmais Latvijā pieteica savu maksātnespēju un vēlāk konsultējis vai pusi no tiem, kas izmanto šo iespēju, sagatavoja savas maksātnespējas pieteikumu. Tikai pēc diviem gadiem ar ceturto piegājienu tiesa to beidzot apstiprināja. Aigars stāsta, ka atrasti dažādi formāli iemesli atteikumam. Viņaprāt, tas tāpēc, ka arī tiesneši ir banku klienti. Kamēr griezies riņķa dancis ar pieteikumiem, izsolītas dzīvojamās mājas, kuru celtniecībā Aigars ieguldījis privāti ņemto kredītu, bet ekonomiskās krīzes laikā dzīvokļi līdz pārdošanai tā arī nenonāca. Nu Aigaram palicis dzīvoklis, kur viņš dzīvo kopā ar sievu, un zemes gabals, taču jau tuvāko mēnešu laikā saskaņā ar maksātnespējas procesā paredzēto bankrota procedūru būs jāpārdod arī tie. «Teorētiski ar kreditoriem var vienoties, ka parādniekam atstāj īpašumu, no kura viņš gūst ienākumus, vai pārdot visus citus īpašumus, bet par bankas naudu pirkto dzīvokli, kur parādnieks mitinās, var paturēt, turpinot par to bankai maksāt, taču mana pieredze liecina, ka tā nenotiek, un cilvēks faktiski paliek uz ielas.»
«Domājām, pārdosim uzbūvētās mājas, norēķināsimies ar banku un plānosim ģimenes pieaugumu, bet tagad mūsu vienīgā doma ir ātrāk aizbraukt no šīs valsts, jo savai ģimenei te neredzu perspektīvu,» saka Aigars, kurš jau meklē darbu ārzemēs un bankrotam sekojošo saistību dzēšanas procedūru realizēs, esot ārpus Latvijas. «Ja nebūtu šīs situācijas, es droši vien par aizbraukšanu nedomātu, taču tagad citu iespēju neredzu.»
J. Āboliņš, kas piedalījies jaunā Maksātnespējas likuma izstrādē, norāda, ka attiecībā uz fizisko personu maksātnespēju tas ir saprotamāks, pats process padarīts pieejamāks, ātrāks un lētāks. Taču lai finanšu grūtībās nonākušie nepriecājas, ka nu īstenot šo maksātnespējas procesu būs vienkārši vai varēs to izmantot, lai tiktu vaļā no kredītsaistībām. «Bankas nav īpaši ieinteresētas klientu maksātnespējā, kaut gan šī procesa uzsākšanu tās ietekmēt nevar. Taču, ja atklājas, ka parādnieks aizņemto naudu nav izlietojis paredzētajam mērķim, apzināti bankai sniedzis nepatiesu informāciju, piemēram, par saviem ienākumiem, vai pēdējo trīs gadu laikā dāsni izdāļājis savus īpašumus radiem un draugiem, šo procesu var pārtraukt un atjaunot visas kredītsaistības,» norāda J. Āboliņš.
Stājoties spēkā jaunajam Maksātnespējas likumam, fizisko personu maksātnespējas pieteikumu skaits krietni pieaudzis. Ja iepriekš triju gadu laikā apstiprināti 180 procesi, tad tagad trīs mēnešu laikā vien bijuši 130. Pēc J. Āboliņa domām, to skaits tikai turpinās augt, jo situācija pasliktināsies.