Jaunajā variantā teikts, ka «naturalizācijas sertifikāts netiks izsniegts, ja pretendents nespēs pierādīt, ka vismaz pēdējos 12 mēnešus, skaitot no naturalizācijas sertifikāta izdošanas dienas, uzturējies Maltā», citēja BBC.
Grozījumi veikti pēc Maltas valdības sarunām ar EK pārstāvjiem, kas pārmetuši Vidusjūras salu valstij «Eiropas iztirgošanu». ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga pirms tam Maltai aizrādīja, ka pilsonību nevar tirgot personām, kurām nav «patiesas saistības ar valsti».
Analītiķi norādījuši, ka jaunajā variantā pilsonības tirdzniecības shēma vairs nešķitīs tik pievilcīga ārzemniekiem, kam tagad nāksies dzīvot Maltā. Pirms grozījumiem Maltas mediji ziņoja, ka interesi izrādījuši jau vairāki bagātnieki no Ķīnas, Lībijas, Krievijas un Saūda Arābijas, kā arī itāļi, kurus vilina zemie ienākuma nodokļi Maltā.
Sākotnējā iecere paredzēja ieviest 1800 pārdotu pilsonību limitu, taču tagad netiek izslēgts, ka pārdodamo pasu skaitu varētu palielināt.
Pilsonības tirgošanas shēma saniknojusi opozīcijas politiķus, kas apsver iespēju vērsties pret ieceri tiesā.