Lai abi dēli varētu mācīties, ģimenes galva Dainis pat mainījis nodarbošanos - sācis strādāt celtniecībā, kur solīta lielāka samaksa. Situācija gan mainījusies - celtniecībā darba kļuvis arvien mazāk, stress darījis savu, un Dainis saslimis ar insultu. Tomēr ģimenē nolēmuši - lai vai kā, dēliem jāstudē. Nesenos notikumus atceroties, Sarmītei acīs saskrien asaras, jo pārdzīvojumu nav trūcis.
Dāvids pēc dabas ir kluss un noslēgts, tādēļ par viņu Sarmītei bijis lielāks uztraukums, kad viņš uzsācis studijas. Misas vidusskolā viņam bijušas ļoti labas sekmes, dokumentus iesniedzis gan Latvijas Universitātē, gan Vidzemes augstskolā, abās uzņemts budžeta grupā, bet izvēlējies Valmieru, jo mierīgāka pilsēta.
Toms vienmēr bijis patstāvīgs un viegli ar visu tiekot galā, tādēļ nebijis baiļu, kā viņš iekļausies Rīgas dzīvē.
Pašu Tomu Dienai neizdevās satikt, bet savējie viņu raksturo kā komunikablu, omulīgu, atraktīvu, bet slinku. Jācer, ka izvēlētās studijas viņam būs pie sirds, jo pirmais gads sekmīgi pabeigts. Savukārt Dāvids atzīstas - lai arī izvēlējies informācijas tehnoloģijas, vēl ir sevis meklējumos. Šobrīd iepatikusies tehno mūzika, abi brāļi pat radot dziesmas ar datora palīdzību hip hop stilā.
«Brīžiem priecājamies, ka viņu nav mājās, jo, kad ir, tad mūzika ir oi!oi!oi!» atklāj Sarmīte un turpina, ka abi ar vīru vēl ir jauni, reizēm vēlas klusu divvientulību. Sarmītei ir 44, bet Dainim 46 gadi. Sapnis ir kopīgi paceļot, jo divatā ar draugiem bijuši vien Ungārijā, citās valstīs tikai saistībā ar darbu - Sarmīte ir Vecumnieku novada Misas bibliotēkas vadītāja.
Viņa cer, ka dēliem ar laiku izdosies atrast arī darbu, jo paņemtais kredīts studiju maksai, tāpat abu dēlu dzīvokļu īre arvien palielina izdevumus, bet padoties ģimene negrasās.