Šajā ziņā manī no gardēža nav ne smakas. Ļoti smalki restorāni izraisa satraukumu par nemācēšanu tajos uzvesties, iedomājos arī par manas naudas neadekvātu nonākšanu citu rīcībā... Dārgu un izcilu vīnu varu dzert no pudeles un vaibstīties, bet dažus eiro vērtu slavēt un vest sievastēvam. Un vispār - pēc saulē un svešā vietā pavadītās dienas vislieliskākais parasti izrādās pirmais aukstais alus malks.
Tomēr jebkurš ārzemju ceļojums manām garšas kārpiņām liek uzbudināties un cerēt, un gaidīt jau pāris nedēļu pirms došanās tajā. Viss, kas man noteikti vajadzīgs svešā zemē, ir parasts pārtikas veikals. Tas ir mans Noma un El Bulli, tā ir mana Siksta kapela un Mona Līza. Atšķirībā no restorāna vai muzeja apmeklējuma par iztērēto naudu es esmu gan labi laiku pavadījis, pētot un skatoties pārtikas produktus, gan pēc tam man ir piecu šķirņu sieri, dārzeņi, vītināta gaļa, jūras produkti, salāti, saldumi, vīns, alus... Un garšvielu skapim jaunas garšvielas.
Nav jau tā, ka neesmu bijis nevienā restorānā ārzemēs. Pireneju pakājē esošas pilsētas restorānā nobaudītās mazās mīdijas ar ķiplokiem varētu saukt par garšīgāko ārpus mājas ēsto ēdienu. Toties austeres restorānā Vidusjūras krastā atbrīvoja mani no jebkādas vēlmes ēst tās vēlreiz.
Tā nu manas pusdienas ārzemēs sākās ar pārtikas veikalu. Zaļie lapu salāti kastītē ar rukolu, romiešu salātiem, mazām biešu lapiņām. Ķirštomāti un olīvas. Cietais siers salātiem un mīkstais siers bagetei. Olīveļļa un balzamiko etiķis. Vīna pudele un parks. Ilgākam ceļojumam un īrētiem apartamentiem ēdienreizes ir bagātīgākas. Dažādie pastas veidi un bešameles mērce puslitra tetrapakā tunča lazanjai. Superlielas un supersvaigas tīģergarneles. Sparģeļi, mīdijas, cigoriņi, vīģu džems un kaste agrāk nebaudīta alus.
Bet pati labākā lieta ārzemēs ir mazo pilsētu sestdienas rītu tirgi. Tur ir dažādi brīnumi bērniem, rotu spīguļi sievietēm un man viss, ko vien var iedomāties. Pagaršojams, apsmaržojams un nopērkams. Simt un vienā veidā sagatavota gaļa. Zivis - no pavisam mazām, ķirbju sēklu lielumā un eļļā ceptām, līdz milzīgām un pirmo reizi redzētām. Augļu, dārzeņu pārpilnība, un viss tik garšīgs.
Liels bija prieks, kad atklāju sev Kalnciema ielas tirdziņu, jo tur tagad ir manas ārzemes. Un gluži kā ceļojumos iesaka neņemt līdz visu naudu, arī uz Kalnciema ielu nevar braukt ar kaudzi skaidras naudas, jo visa tiks iztērēta dažādos lauku labumos. Saldskābā maize puscūkas lielumā, viegli marinēti kāposti litra burkā, pašgatavots pesto un mājas saldējums, kas gardāks par itāļu galeto.