Vietējo līderu sacītais pēc foruma tam ir daļējs apstiprinājums - viņi nav daudz cerējuši uz būtiski pamanāmu rezultātu, bet tā vismaz bijusi iespēja tikties un runāt par savu reģionu ar valdības un Saeimas pārstāvjiem. Visu prioritāšu prioritāte ir nepieciešamais atbalsts jaunu darbavietu radīšanai, ko uzsvēra arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC), atgādinot par cilvēku aizbraukšanu.
Ar forumu Iespēju Latgale, kas trešdien notika Daugavpilī, klātesot reģiona pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem un citiem darbīgiem ļaudīm, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentēja speciāli izveidotās darba grupas veikumu, izpētot šīs teritorijas problēmas un vajadzības. Apkopojot vairāk nekā 400 iesniegtos reģiona pārstāvju un ekspertu priekšlikumus, ir sagatavots arī Latgales uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumu plāns. Tajā ir minētas konkrētas ieceres, atbildīgais un iespējamais finansējums, ko no dažādiem avotiem šā mērķa īstenošanai varētu paredzēt. Piemēram, 1,8 miljoni latu varētu ieguldīt ceļu remontā. Plānā nosaukti konkrēti ceļu posmi, kurus iecerēts noklāt ar melno segumu.
Lai pasākumu padarītu krāšņāku, bija pieaicināts ne tikai profesionāls tā vadītājs - Haralds Burkovskis -, bet arī izklaidētāji no Improvizācijas teātra, kas sākotnēji varēja radīt nepareizu priekšstatu par šā pasākuma raksturu. Taču viss nostājās savās vietās, kad sākās ministru dialogs ar klātesošajiem - pārsvarā politiķus iztaujāja reģiona pašvaldību vadītāji, kuriem bija iespēja to pēc tam darīt arī neformālā gaisotnē. «Es negaidīju rezultātu, bet iniciatīva patika. Lai biznesā kaut ko izdarītu, vajag nestandarta pieeju. Tāds bija arī šis pasākums,» Dienai atzina Krāslavas novada domes priekšsēdis Gunārs Upenieks (ZZS). Viņš atgādināja, ka Latgale ir viens no visvairāk atpalikušajiem reģioniem visā Eiropā, kas ES arī būtu jāpierāda. Patiesībā situācija ir daudz sliktāka, nekā to raksturoja viesi, piebilda G. Upenieks. Viņaprāt, ir nevis jādomā par īpašām atbalsta zonām centros, bet ikvienā mazpilsētā un pagastā «jāņem aiz rokas katrs cilvēks, kas vēl vēlas kaut ko darīt», un jāatbalsta, cik iespējams. Arī Rēzeknes novada domes priekšsēdis Monvīds Švarcs uzsvēra, ka ir jārunā ne tikai par to, kas notiks centros, jo cilvēki dzīvo arī laukos. Turklāt jāskata visa Latvija kopumā, jo līdzīga situācija ir arī citur. Viņaprāt, Saeimai vajadzētu arī pārdomāt vēlēšanu sistēmas maiņu, jo deputātu vairākumu ir ievēlējuši vēlētāji Rīgā un lielajās pilsētās, kuru interesēs arī politiķi strādājot. Vairāki pašvaldību vadītāji tomēr atzina, ka VARAM ir pirmā, kas vismaz cenšas kaut ko uzskatāmi darīt.
Forumā izskanēja dažādas idejas. E. Sprūdžs aicināja palielināt bibliotēku kā vietējā centra lomu, bet I. Viņķele - radīt iespēju skolās veidot bezdarbnieku apmācību centrus. Viņa uzskata, ka Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēm reģionos sadarbībā ar pašvaldībām ir jāstrādā, lai piesaistītu investorus, kam apliecinājums esot arī laikraksta Diena eksperiments, mēģinot atrast piemērotus strādniekus. Bija arī ideja piemaksāt par to, ka cilvēks dzīvo un strādā Latgalē. D. Pavļuts pieļāva, ka par to var diskutēt. Viņaprāt, būtiski ir izmantot tādus Latgales resursus kā dabas bagātības un vēsturiski mantoto infrastruktūru. No foruma gan nekļuva skaidrs, kas notiks vietās, kurās palikuši daži desmiti iedzīvotāju un nekas vairs nenotiek. Uzņēmuma Preiļu siers vadītājs Jāzeps Šņepsts minēja konkrētu piemēru, kad birokrātisko šķēršļu dēļ ir jūtami apgrūtināta uzņēmējdarbība. Lai būvētu govju kompleksu «vairāk nekā 400 galvām», visi dokumenti esot jāsūta uz Rīgu. «VARAM ir uzbūvēta vesela birokrātiska sistēma, lai projekti vienkārši netiktu realizēti,» teica J. Šņepsts. E. Sprūdžs piekrita, ka tie ir jānovērš, kas būs viens no ministrijas jaunās «vadības cepures» - valsts sekretāra un viņa vietnieku - uzdevumiem. Tiesa, vērtējot konkrētus piemērus. Iecerēts pārkārtot arī Valsts reģionālās attīstības aģentūru, lai tā strādātu reģionos.