Mans ir mans! Neatdošu!

Protams, kā tas mēdz būt, sūdzība atgriezās atpakaļ pie vietējās varas. Tā atkal vērsās pie tiem, kuriem ar šo nosaukumu nācies sadzīvot visu mūžu, - sak, nu ir iespēja! Nu kam jums Dirši, nosauciet savu ciemu par Kalniņiem, Bērziņiem, Kalnbērziņiem, un lieta darīta! Izrādās - nē! Sanāca pagastā Diršu ciema iedzīvotāji un nobalsoja - nevajag mums nekādus Kalniņus un Bērziņus, kuru tāpat visa Latvija pilna, Diršos dzimām un Diršos nomirsim. Īsi un skaidri! Tie, kuri jau agrāk gribējuši uzvārdu nomainīt, sen to jau izdarījuši. Pēc nelielas pakašķēšanās šoreiz neviens pie mietiem neķērās, strīdīgais jautājums tika izlemts mierā un saticībā - tie, kuri grib, var izņemt netīkamo nosaukumu no īpašumu adreses, pārējiem viss paliek, kā bijis. Rīdzinieki, pažēlojušies par vairāku simtu kilometru garā ceļa mērošanu no galvaspilsētas, aizbrauca nedaudz vīlušies. Nemetīšu akmeni uz tiem, kuriem šis nosaukums liekas nepiedienīgs. Stāsts ir par ko citu - par Diršu ciema iedzīvotāju pašapziņu. Kas vainas nosaukumam? Kāds pasmejas, paņirgājas? Nu un? Latgalē mēdz teikt: «Sauc koč par pūdu, tik gunī nalīc!» Mans ir mans! Neatdošu! Visā tai kašķī nemanīta palika viena nianse - latgaliski šo nosaukumu izrunā nedaudz citādi - Dyrši, un tad tas neko ar pēcpusi saistītu nenozīmē. Izrādās, to kā mantojumu saviem dzimtļaudīm atstājis kāds leišu muižkungs. Tas vēl lieku reizi pierāda, ka nevajag vietvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus pārtaisīt citā vīzē - ir Viertyukšne, nevis Vertukšne, Greiškani, nevis Griškāni... Līdzīgi Izvaltas pusē latgalieši paši pasmejas par Lielo Muļķu ciema vārdu, turklāt vēl izdomājuši, kā ar šo nosaukumu tūristus pievilināt. Lai brauc un lai skatās, vai mums žēl! Cieņu, nevis izsmieklu pelnījuši tie, kuri spēj saglabāt savdabību un nenes to kā smagu, netīkamu nastu. Varot pārvērst defektu par efektu. Mēs te esam un paliksim, vai kādam tas patīk vai nepatīk! Bet, ja jūs zinātu, kāda ainava paveras no Dyršu ciema kalna, kur tas lielais ozols, pie kura ciemnieki Jāņus svinot! Tajā februāra dienā sarmas kristāliņi mirdzinājās katras smilgas galā, saulē kūstošais sniegs smaržoja pavisam pavasarīgi. Visas pirmsreferenduma raizes aizmirsās Latvijas pārlaicīgajā skaistumā!