Sliktā ziņa bija tā, ka vecākais brālis Tomass Dukurs laikam jau no fizioterapeita Edvīna Lešenkova bija saķēris vīrusa infekciju. Temperatūra nebija paaugstināta, taču pāris dienu, kuras pavadītas bez apetītes, krietni iztukšoja Tomasa spēka rezerves. «Tad jau es būšu nākamais,» bažījās Martins. Vajadzēja turēt īkšķi, lai vīruss nepieliptu līdz piektdienas pusdienlaikam.
Pirmais sacensību brauciens apstiprināja izteiktās prognozes, ka mājas trasē varētu «izšaut» kāds no vāciešiem. Mihi Halilovičs starta posmā Martinam zaudēja 0,26 sekundes, kas skeletonā ir daudz, taču finišā pietuvojās līdz 0,11 sekundēm. Halilovičam skeletons slīdēja ļoti labi, tāpēc otrais brauciens tika gaidīts ar pamatotām bažām.
Martina Dukura sasniegto trases rekordu 51,18 sekundes otrajā piegājienā vispirms laboja Rommels (51,14), šo rezultātu atkārtoja krievs Aleksandrs Tretjakovs, bet pēc tam vācieši Halilovičs un Sandro Štīlike latiņu pacēla vēl augstāk - abiem 51,13 sekundes. Martina brauciena laikā līdzās stāvošais Dukuru treneris Gregors Štēli aizsvilās kā sporta spēļu komentētājs. «Good, nice, good, good, straight. (tulk. - labi, skaisti, taisni).» Sezonas līderim Martinam Dukuram finišējot pēc 50,67 sekundēm, emocijas nespēja valdīt arī sacensību komentators. «Fantastische! (tulk. - fantastiski)»
Tomass Dukurs stabili veica abus braucienus, divas reizes uzrādot astoto rezultātu. Tas nozīmē, ka jānotiek brīnumam, lai atkārtotos Pasaules kausa izcīņas pēdējā posma Čezānas scenārijs, kad goda pjedestāla divus augstākos pakāpienus aizņēma brāļi Dukuri.