Maskavā bez Staļina

Turklāt tas bijis nevis vienkārši kritisks aicinājums atturēties no nepārdomāta Staļina paveikto «darbu» novērtējuma, bet gan visai stingra norāde neizvietot šādus plakātus. Jādomā, ka mēram nopietni iebildumi varētu arī neatrasties - diezin vai tas varētu patikt arī divām pašām augstākajām Krievijas amatpersonām - premjeram un prezidentam. Domstarpības ar Putinu un Medvedevu nevienam nesola neko labu, par ko nesen pārliecinājās nu jau bijušais šīs valsts Olimpiskās komitejas vadītājs. Domes priekšsēdētājs devis arī savu PSRS vadoņa novērtējumu, uzsverot viņa atbildību par miljoniem savas valsts iedzīvotāju nonāvēšanu un aicinājis kritiski izvērtēt Staļina patieso lomu uzvarā pār fašismu, kas drīzāk tikusi izcīnīta, samaksājot ar miljoniem padomju karavīru bojāeju. Faktiski Grizlovs paudis aicinājumu ķerties pie mīta kliedēšanas par ģeneralissimusa Staļina patieso lomu. Tiešām nozīmīga ierosme, kaut vai atceroties, ka vēl ne tik sen Krievijas iedzīvotāju aptaujā par visu laiku populārākajām personām šīs valsts vēsturē Staļins ierindojies trešajā vietā. Šādi aptaujas rezultāti parādīja, ka Staļinam joprojām ir neparasti liels atbalsts sabiedrībā, kuras liela daļa neko nezina par miljoniem gulaga upuru. Cilvēki jau drīzāk balso nevis par konkrētiem personāžiem, bet gan par leģendām un prototipiem, un tieši tāpēc Grizlova teiktais šķiet sevišķi aktuāls. Turklāt tieši tagad Otrā pasaules kara beigu 65. gadadienā. Tas neapšaubāmi arī uzlabos pašu pasākumu, kuru 9. maijā solījis apmeklēt Valdis Zatlers. Un kā tas pienākas suverēnas Latvijas valsts vadītājam, varēs parādīt godu miljoniem Otrajā pasaules karā bojāgājušo Krievijas iedzīvotāju. Pēc lietu loģikas, šādu pašu politiski korektu cieņas izrādīšanu pret Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu karavīriem gribētos sagaidīt arī no Maskavas. Kā divām sevi cienošām valstīm klājas.