Jāurbj tagad
Pirmie četri gadi pēc Latvijas iestāšanās ES saistījās ar uzņēmēju rindu pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA). Otrais plānošanas periods bija rāmāks. Tas tāpēc, ka uzņēmēji kļuvuši piesardzīgāki, vispirms jau krīzes dēļ. Arī atbalsta procents tagad ir mazāks, un iepriekšējo 70 vietā tagad labākajā gadījumā ir 55%. Tomēr fondu apguves pārzinātāji iesaka izmantot visu, kas pieejams - kopumā Latvijai patlaban piešķirts lielāks atbalsta apjoms nekā pirmajos gados pēc iestāšanās ES. Turklāt pēc 2013. gada atbalsta procenti sarukšot, saka Rīgas plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra vadītāja Dace Grīnberga. Viņa uzskaita fondu iespējas jaunpienācējiem, tomēr uzsver, ka pilnīgu informāciju, kas atbilstu katra uzņēmēja vajadzībām, var sniegt tikai konsultācija, ko viņi, tāpat kā LIAA, sniedz bez maksas.
Struktūrfondu divas izplatītākās un iepriekš arī Es - uzņēmējs aprakstītās programmas ir Hipotēku bankas administrētā ALTUM un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kūrētie bezdarbnieku biznesa plāni. Pieteikties vēl ir iespējams - drīzumā NVA atlasīšot 200 bezdarbnieku, ko apmācīs biznesa plāna izstrādē un no kuriem izvēlēsies 80 finansējamus galarezultātus. Eiropas nauda jaunuļiem plūst arī caur biznesa inkubatoriem. LIAA paspārnē tādu ir deviņi, un to plusus Es - uzņēmējs iepriekš jau iztirzājis.
Otra iespēja, arī tiem, kurus neinteresē zemkopība, ir Lauku attīstības programma. Neskatoties uz to, ka šos līdzekļus dala iestādes Zemkopības ministrijas pakļautībā, nauda paredzēta arī jaunajiem uzņēmējiem, kas ārpus Rīgas vēlas stutēt cita veida biznesu. Autoservisu, apzaļumošanu vai mēbeļražošanu - visu, izņemot lauku tūrismu. Nauda pieprasāma gan uzņēmumu veidošanai, gan attīstīšanai, saka ES struktūrfondu informācijas centra speciālists Ģirts Kindzulis. Par šo naudu, kas galvenokārt paredzēta jaunizveidoto uzņēmumu pamatkapitālam, nevis apgrozāmajiem līdzekļiem, vairāk būtu jāzina stāstīt Lauku atbalsta dienesta vai Lauku konsultāciju un izglītības centra nodaļām. «Ne vienmēr gan tā notiek,» saka D. Grīnberga, piebilsot pavisam praktisku informāciju - no 12. aprīļa mēnesi būs vaļā gals tādam maisam kā «uzņēmumu radīšanas un attīstības» pasākums. Uzņēmējiem tur pieejami seši miljoni latu. Ja jūsu intereses ir specifiskākas, noderēs vēl viens no lielajiem Zemkopības ministrijas paspārnē esošajiem naudas avotiem - Zivju fonds.
Izstādēm un mācībām
Bieži pēc sparīga iesākuma uzņēmēji atduras pret zināmu panīkumu, kad ierunājas vajadzība pēc mārketinga. Līdz šī gada beigām LIAA pieņem projektus, kas mērķē uz ārējo tirgu apgūšanu. Pavisam svaigiem biznesmeņiem gan projekta izmaksas nedrīkst pārsniegt 4000 latu. Taču tā varētu būt pietiekama summa, lai nosegtu uzņēmuma dalību starptautiskās izstādēs, tirdzniecības misijās, kontaktbiržās un tiešajās vizītēs pie sadarbības partneriem ārvalstīs. Programma vērsta uz Latvijā ražoto preču un pakalpojumu ārējo mārketingu, un tā segs 50% no izmaksām.
Kuru katru brīdi tiks palaista arī programma darbinieku apmācībām kvalifikācijas celšanai. Uz šiem līdzekļiem varēs pretendēt arī jaundibināti uzņēmumi, piesakoties savas nozares asociācijā, Darba devēju konfederācijā vai Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, caur kurām tiks iesniegti projekti LIAA.
Nišu interesēm
Uzskaitot vispārīgākās no fondu naudas renēm, Ģ. Kindzulis piebilst, ka ir daudzskaitlīga izvēle specifiskāku uzņēmumu interesēm. «Ir iespēja pieteikties akvakultūras uzņēmuma izveidei, ir specifiski konkursi profesionālās kultūras pārstāvjiem un citi.» Tāpat fondu pārzinātāji min LEADER pasākumus - nelielām investīcijām paredzētus vairākus projektu konkursus ar domu veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanos kādā teritorijā. LIAA no savas puses piemet tā dēvēto Motivācijas programmu, kas tēmē gan uz uzņēmējdarbības sākšanas veicināšanu, gan inovāciju izprašanu. Tā domāta potenciālajiem uzņēmējdarbības sācējiem un izpaužas gan kā ikgadējais konkurss Ideju kauss, gan kā bezmaksas elektroniska lasāmviela - Līdera ABC un Labās prakses piemēri mentoringā. Par fondu naudu nišu projektiem LIAA un Rīgas plānošanas reģions gatavi runāt ar katru uzņēmumu atsevišķi.