«Mana kliente uzskata ECT spriedumu par taisnīgu,» Dienai saka Anita Rektiņa, Jeļizavetas advokāte, kura rakstīja pieteikumu ECT. Tiesa lēmusi, ka Itālijai arī jāizmaksā kompensācija sievietei un bērnam. Advokāte uzsver - būtiski, ka šajā ECT spriedumā rakstīts, ka bērna atgriešana nevar notikt automātiski vai mehāniski tajos gadījumos, kad jālieto Hāgas konvencija. Proti, katrā gadījumā jāņem vērā individuālie iesaistīto personu apstākļi, un tiesai jābūt individuālai pieejai.
Hāgas konvencijas būtība ir šāda - bērns, kuru viens no vecākiem bez otra vecāka ziņas aizvedis jeb - konvencijas izpratnē - nolaupījis, tiek atgriezts atpakaļ valstī, kas ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, lai tur vecāki savā starpā izšķirtu strīdu par bērnu. Tagad jau deviņgadīgais Jeļizavetas dēls kopā ar māti joprojām dzīvo Latvijā.
Kopdzīve izvērtās skandālā
Latvijas pilsones Jeļizavetas un Itālijas pilsoņa Korrado attiecību stāsts aizsākās Rīgā, taču, kad pieteicās mazais, tas 2002. gadā turpinājās Itālijā. Tur itālis rosināja dzemdēt bērnu. Pēc Jeļizavetas stāstītā, Itālijā mainījusies Korrado attieksme un izturēšanās pret viņu, sākušies skandāli. Kad dēls sasniedza gada vecumu, Jeļizaveta nolēma no Korrado šķirties un sāka Romā dzīvot patstāvīgi.
Mātei Itālijas Nepilngadīgo tiesa noteica bērna aizgādību un tēvam piešķīra līdzdalības tiesības svarīgākajos lēmumos, kas skar mazgadīgā dzīvi. Tēvs bērnu apmeklēja reti, nemaksāja arī Itālijas tiesas noteikto alimentu apmēru. Trīs gadus Jeļizaveta ar dēlu Itālijā iztika no savu vecāku sūtītās naudas, taču Lieldienu brīvlaikā, kad viņa atradusies smagā ekonomiskā situācijā, ar dēlu devās uz Latviju. 2007. gadā abas Latvijas tiesu instances lēma - bērns Itālijā nav jāatgriež, lēmumu pamatojot ar psiholoģisku un fizisku risku bērnam, nesaraujamu emocionālo saikni starp bērnu un māti un iedzīvošanos Latvijā. Turklāt bērns tikpat kā neprata itāļu valodu, kurā runā tēvs, un tēvu nebija redzējis vairākus gadus, tikai dzirdējis viņa balsi telefonā.
Itālijas tiesas lēma citādi - aizbildnību par bērnu noteica tēvam, un atbilstoši ES regulai Jeļizavetai bērns bija jānogādā Itālijā. Izrādījās - Latvijas tiesu lēmumiem un arī psihologa atzinumam nebija faktiski nekādas nozīmes. Itālijai piederēja galavārds. Itālija Latvijai izdeva apliecību, kas paredzēja bērna atgriešanu Itālijā, un tā nebija ne apstrīdama, ne pārsūdzama.
2009. gada martā Jeļizaveta iesniedza prasību ECT. Viņa prasīja atzīt, ka pārkāptas viņas tiesības uz ģimenes dzīvi un tiesības uz taisnīgu tiesu. Latvija iestājās kā trešā puse šajā lietā, atbalstot mātes viedokli. Tomēr plānotais atgriešanas process neapstājās. Tiesu izpildītājam bija jāsāk pildīt Itālijas tiesas nolēmums. Tiesu izpildītājs lēmuma izpildē pieaicināja psihologu un bāriņtiesas pārstāvi. Tieslietu ministrija (TM) 2010. gada decembrī mātei atrakstīja, ka saņēmusi vēstuli, ka Korrado 2011. gada 26. janvārī ieradīsies Rīgā, lai atgrieztu dēlu atpakaļ Itālijā.
Tēvs tā arī neatbrauca
«Māte bija sagatavojusi bērnu, ka šajā dienā atbrauks tētis ciemos un viņiem būs iespēja satikties,» atceras A. Rektiņa. Tēvs neatbrauca. «Kopš tā laika ir iestājies klusums. Gan no tēva, gan no Itālijas iestāžu puses,» saka A. Rektiņa. ECT spriedums tika pieņemts 2011. gada jūlijā, Itālija to nepārsūdzēja, un tas stājās spēkā oktobra vidū.
ECT spriedumā rakstīts, ka Itālijas tiesas nav ņēmušas vērā, ka Jeļizaveta vienmēr ir bijusi bērna primārā aprūpētāja un ka bērna tēvam bijis epizodisks kontakts ar bērnu laikā, kad viņš dzīvoja Itālijā. ECT arī norāda, ka jābūt dziļai ģimenes situācijas izpētei, ņemot vērā visus faktorus - emocionālos, faktoloģiskos, psiholoģiskos, materiālos un medicīniskos, jāveic līdzsvarots un saprātīgs visu iesaistīto personu interešu izvērtējums un jāizvērtē, kurš no risinājumiem būs vislabākais aizvestajam bērnam. ECT secina, ka Romas Nepilngadīgo tiesas rīkojums atgriezt bērnu Itālijā ir uzskatāms par iejaukšanos ģimenes dzīvē.
«ECT neiejaucas nacionālo tiesu sistēmā un lēmumus neatceļ, katrai valstij jāizdara savi secinājumi,» saka Jeļizavetas advokāte. Par ECT lēmumu TM Tiesiskās sadarbības departamenta Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra saka: «Ar kompensācijas izmaksāšanu nekas nebeidzas, jo Itālijai ir jālabo pieļautie pārkāpumi.» Kā tas notiks, pagaidām nav zināms, taču TM gaida Itālijas atbildes gājienu. Jeļizaveta iesniegusi tiesā prasību ar lūgumu noteikt mātei atsevišķu aizgādību pār bērnu. Šāgada februārī norīkota tiesas sēde Latvijā.