Izglītības speciālisti neuzskata, ka Latvijā būtu automātiski jāpārņem kādas valsts pieredze, taču argumentēta un uz pētījumiem balstīta diskusija par mācību gada garumu esot nepieciešama.
Slimo ziemā
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtie dati liecina, ka Latvijā mācību gads ir viens no īsākajiem Eiropā. Vidēji Eiropas valstīs skolēni mācās 181 dienu gadā, bet Latvijā - 169 dienas. Tomēr, ja dažām valstīm mācību gads ir vēl īsāks nekā Latvijā un vēl ir virkne valstu, kurām tas ir tikai par nedēļu garāks, tad vasaras brīvlaiks Latvijā ir visgarākais, jo pārējām valstīm brīvdienas vienmērīgāk sadalās mācību gada laikā. Laiku pa laikam jau izskanējis atsevišķu Latvijas izglītības speciālistu atbalsts mācību gada pagarināšanai. Viena no tiem ir privātskolas Patnis valdes priekšsēde Zane Ozola, kura mācību gada pagarināšanā redz vairākus ieguvumus. Pirmkārt, divu atvaļinājuma mēnešu apmaksāšana skolotājiem esot gana lielas izmaksas. Otrkārt, daļā ģimeņu problēma ir tā, ka vasarā viņu atvases nav pieskatītas. Treškārt, tā tiktu samazināta skolēnu slodze mācību gada laikā, un vasara būtu īstais laiks rīkot praktiskas nodarbības ārpus skolas telpām.
Savukārt viens no pretargumentiem vasaras brīvlaika saīsināšanai Latvijā nereti ir šāds: bērniem jau tāpat tiek maz saules, tāpēc jāļauj to izbaudīt vismaz vasaras brīvlaikā. Tomēr medicīniskie pētījumi pierādījuši, ka bērni ir vistrauslākie un visbiežāk slimo laikā no novembra beigām līdz februāra beigām. «Ja mēs šo domu virzītu līdz galam, faktiski tas nozīmētu, ka tas ir brīdis, kad bērniem būtu jābūt brīvlaikā, un jāstrādā vairāk būtu vasarā,» Dienai norāda Francijas Izglītības ministrijas sākumskolu ģenerālinspektors Žils Petro, kurš dalījās pieredzē ar Latvijas izglītības speciālistiem.
Arī Francija ir viena no valstīm, kurai mācību gada garums būtiski neatšķiras no Latvijas, taču brīvdienu tā laikā ir vairāk. Arī skolas diena Francijā atšķiras. Proti, sākumskolā un līdzīgi arī pamatskolas klasēs dienas pirmajā daļā ir trīs mācību stundas, kas ilgst 60 minūtes, starp stundām ir 15 minūšu pārtraukums. Pēc pirmajām trim stundām ir pusotras vai pat divu stundu ilgs pusdienu pārtraukums, savukārt pēcpusdienā ir vēl trīs mācību stundas. Plānojot mācību gadu, jāņem vērā, ka tas ietekmē ne tikai skolu un skolēnus, bet arī visu ģimenes dzīvi - proti, bērns uz skolu ir jāaizved, viņš no skolas ir jāpaņem, iesaistās arī daudzi ekonomiskie faktori, skaidro Ž. Petro. Viņš uzsver, ka galvenais mērķis, kas jāsasniedz ar jebkurām izmaiņām mācību gada plānojumā, ir - «lai skolēni būtu sekmīgi».
Trūkst pētījumu
IZM Vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņēviča norāda, ka Latvija negrasās pārņemt Francijas pieredzi, taču Ž. Petro teiktais palīdzējis pašmāju izglītības speciālistiem iepazīties ar citu valstu pieredzi un radīt papildu argumentus diskusijai par mācību gada plānojumu Latvijā, kas «nav mainījies gadu desmitiem». Pašlaik IZM mājaslapā cilvēkiem esot iespēja paust savas domas par mācību gada garumu un, kā norāda I. Juhņēviča, vairums komentāru ir negatīvi. Tomēr aktīvāka diskusija par šo jautājumu netiek veidota. No izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) Dienai teiktā nojaušams, ka pagaidām, kad tiek spriests par nozīmīgām reformām izglītībā saistībā ar skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma (nākamajā mācību gadā to eksperimenta kārtā izmēģinās desmit pirmsskolas izglītības iestādes un desmit skolas, kas pašas pieteiksies), ministrei nav gatavības virzīt vēl vienu nepopulāru jautājumu. T. Koķe, minot, kāpēc jautājums par mācību gada garumu tālāk netiek virzīts, atsaucas arī uz «situāciju ar pedagogu algām», ko IZM būtiski uzlabot nevarot.
Tieši nepieciešamība motivēt darbam pedagogus, kuriem jau tā ir zemas algas, vismaz nodrošinot viņiem divu mēnešu atvaļinājumu, ir vēl viens arguments, kas izmantots, lai kritizētu iespēju saīsināt vasaras brīvlaiku. Jaunievēlētā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēde Ingrīda Mikiško gan nenoliedz, ka par mācību gada pagarināšanu vajadzētu diskutēt. Ja mācību viela vienmērīgi tiktu sadalīta garāka mācību gada laikā un līdz ar to samazinātos skolēnu un skolotāju slodze, viņasprāt, arī lielai daļai skolotāju varētu nebūt iebildumu.
I. Mikiško gan uzskata, ka nopietnas diskusijas par šo jautājumu sabiedrībā nav bijušas. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēde Dzintra Kohva uzsver, ka tādā gadījumā vispirms jāsagatavo sabiedrība, lai tā jau pašu diskusijas pieteikumu neuzņemtu agresīvi. Savukārt Smiltenes novada izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis norāda, ka no diskusijas nebūs jēgas, kamēr nebūs pētījumu, kas palīdzētu saprast, kāds mācību gada modelis Latvijas skolēniem ir visoptimālākais.