Tomēr nav skaidrs, kuras aviokompānijas varētu izmantot reģionālās lidostas - nacionālā aviokompānija airBaltic saka, ka lidojumi iespējami tikai ar dotāciju atbalstu, pašas lidostas citus potenciālos partnerus pagaidām neatklāj.
Satiksmes ministrija (SM) šomēnes parakstījusi līgumu ar divām reģionālajām lidostām - Ventspils un Liepājas - par attīstības projektu īstenošanu, kurā lauvas tiesu - 85% no kopā 5,05 miljoniem latu - finansēs no ES Kohēzijas fonda, pārējo naudu piešķirs vietējās pašvaldības. Paredzēts, ka būvdarbus paveiks līdz 2014. gada sākumam.
SIA Ventspils lidosta valdes priekšsēdētājs Ints Sēlis vēl pagaidām nav gatavs nosaukt, kuras aviokompānijas varētu būt nākotnes partneri, taču esot apzināti vairāki maršruti, arī uzrunātas konkrētas kompānijas.
Pašlaik infrastruktūras stāvoklis esot galvenais šķērslis, kas kavē regulāru lidojumu apkalpošanu, pērn sertifikāts komerclidojumiem nav ticis atjaunots, tāpēc Ventspilī pagaidām tiek apkalpota tikai vispārējā aviācija, kas lielākoties ir privātās lidmašīnas, lidostā atrodas arī Valsts robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku atbalsta punkti.
Projekta īstenošanas rezultātā (skrejceļa pagarināšana līdz 1500 metriem, lidjoslas nostiprināšana, apgaismojuma sistēmas iegāde, ierīkošana un uzstādīšana u. c.) Ventspils lidostas infrastruktūra atbildīs prasībām, kas ļaus to sertificēt regulāru iekšzemes un starptautisko lidojumu veikšanai, perspektīvā nodrošinot savienojumus ar galamērķiem Skandināvijā, Rietumeiropā un NVS valstīs, pārliecināta SM.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis paudis, ka projekts ir ļoti nozīmīgs Kurzemes reģiona attīstībai, jo «līdztekus esošajiem transporta veidiem - sauszemes un ūdens - plāno pilnveidot Ventspils sasaisti ar Rīgu un dažādiem starptautiskajiem galamērķiem arī ar gaisa transportu».
Liepājas lidostas apsaimniekotāja SIA Aviosabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde pagaidām ir piesardzīgs prognozēs par nākotnes partneriem - šogad prioritāte ir sakārtot projektēšanas dokumentāciju, savukārt nākamgad paralēli būvniecības darbiem tiks plānoti arī konkrēti lidojumi. Viņš atklāj, ka lidosta patlaban līdz ar citām astoņām Baltijas jūras reģiona valstīm piedalās Interreg projektā Baltic Bird, kura vadošais partneris ir Vācija, tā kā šī projekta prioritāte ir reģionālā aviācija, būs iespējams tā ietvaros atrast jaunus partnerus.
A. Sprūde atklāja, ka interesi par sadarbību izteikusi arī Krievija, taču lielākās cerības tiek liktas uz to, ka lidojumus varētu atsākt airBaltic.
«Protams, apsveram iespējamību, ka airBaltic vairs nelidos uz Liepāju, taču jāapzinās - ja nacionālā aviokompānija, kuras rīcībā ir piemērotas lidmašīnas, izvēlas nesadarboties ar vietējām lidostām, piesardzīgāki kļūs arī ārvalstu partneri,» A. Sprūde situāciju salīdzina ar banku darbību - ja latviešu uzņēmējs nevarēs saņemt aizdevumu nevienā Latvijas bankā, tad, visticamāk, viņam atteiks arī Lietuvā un jebkurā citā valstī, jo uzskatīs, ka vietējie situāciju pārzina gana labi, lai pieņemtu šādu lēmumu.
AirBaltic korporatīvo komunikāciju vadītājs Jānis Vanags gan norāda, ka dārdzības dēļ aviokompānijas saviem spēkiem vien nevar attīstīt reģionālos aviosavienojumus, tādēļ visā Eiropā pastāvot prakse, ka reģionālo lidojumu izmaksas daļēji sedz vietējās pašvaldības vai valsts. «Arī Latvijā lidojumus no reģionu centriem būtu iespējams izpildīt, balstoties uz šādu principu,» lēš J. Vanags.