Priekšvēlēšanu debatēs var novērot, ka ir tēmas, par kurām politiķi ir puslīdz gatavojušies. Piemēram, strīdos, vai un kā jāpazemina PVN pārtikas produktiem, netrūkst vēlmes visiem iespējamiem līdzekļiem iepatikties vēlētājiem, tomēr vismaz strīdnieki, ja tā var teikt, runā vienā valodā. Kāds norāda uz piedāvātās idejas vājajām pusēm, kāds steidzīgi precizē ideju un apgalvo, ka patiesībā «mēs jau tā arī domājām», tomēr ir sajūta, ka, beidzoties kampaņu retorikai, principā dažādās partijas var par kaut ko vienoties.
Sliktāk ir ar tādu ne mazāk svarīgu tēmu kā Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējo sankciju karš. Te nu saskarsmes punktu nav. Pārmetumi koalīcijai dalās divās grupās. Pirmā: Latvija varēja uzvesties klusāk. Labi. Tikai domāju: arī šo pretenziju paudēji nenoliegs, ka pat tad, ja mēs censtos palikt neitrāli, Krievijas sankcijas dabūtu «uz galvas» vienalga, jo tās ir pret ES un Latvija ir ES dalībvalsts. Otrā: Krievijas spertajiem pretsoļiem vajadzēja sākt gatavoties laikus un saturīgāk. Var piekrist, bet, kā mēdz teikt, - ja tu saki A, tad pasaki arī B. Citiem vārdiem sakot, ja neskaita straujāku rīcību, ko koalīcijas oponenti darītu saturiski citādi? Atvēlēt lielākus budžeta līdzekļus Krievijas sankciju skartajiem ekonomikas sektoriem? Lai tā būtu, bet tad arī jāpasaka, kam tos atņemot. Virzīt kādus likumprojektus ātrāk Saeimā? Ļoti iespējams, bet tad zināma atbildība jāuzņemas pašai parlamentārajai opozīcijai, jo tā ir pietiekami pārstāvēta Saeimas profila komisijās un arī prezidijā, lai pasteidzinātu. Izkaulēt lielāku atbalstu no Briseles? Tiešām noderētu, bet mēs taču labi zinām, ka neesam tur tie ietekmīgākie, toties gribētāju ir daudz. Var piekrist, ka koalīcija kaut kā pārāk relaksēti raugās uz iespēju, ka Krievija var sākt vēl aktīvāk izmantot energoresursu piegāžu un tranzīta plūsmu ieroci. Bet ko konkrēti jūs (opozīcija) darītu citādi? Šis jautājums nav pārmetums, tā pamatā ir neviltota interese. Varbūt ir vairāk jārunā ar citiem baltiešiem, norādot, ka enerģētikas projektu jomā var aktīvi vilkt katrs deķi uz savu pusi (tas padodas gan mums, gan igauņiem un leišiem...) mierīgākos laikos, bet ne pašreizējā situācijā. Tad tā arī sakām: attiecīgo nozaru ministrijas resursi jākoncentrē šajā virzienā. Varbūt jāskatās, ko mainīt līdzšinējos stratēģisko rezervju veidošanas apjomos un modelī. Varbūt kopīgi jāpierāda Briselei, ka paldies, protams, par enerģētikas infrastruktūrai atvēlētajiem fondiem jaunajā plānošanas periodā, bet mums svilst, un varbūt procesus var paātrināt. Neesmu speciālists, tikai minu.
Ja mums ir saskaitāmie - Krievijas sankciju tēma nekur nepazudīs, plus tā būs jārisina koalīcijai ar vienalga kādu sastāvu -, tad nav jēgas par tik būtiskiem jautājumiem pat ne strīdēties aci pret aci, bet ar viens otram pagrieztām mugurām. Skanēs mazliet ciniski, bet ir tēmas, par kurām var turpināt plosīties ierastajā «tu muļķis, pats muļķis» žanrā, bet ne par attiecībām ar Krieviju.