Konkrētas protesta formas vēl nav zināmas, jo par tām arodbiedrības lems šodien. Pagaidām plānots, ka varētu organizēt plaša mēroga tautas sapulces, mītiņus, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, stāsta LVSADA vadītājs Valdis Keris. Ideja šoreiz ir rīkot tādas protesta akcijas, lai tajās varētu piedalīties ikviens, tāpēc streiks šobrīd nav dienaskārtībā. Arodbiedrība aicinās arī pašvaldības vērsties pie premjerministra Māra Kučinska (ZZS), lai valdības rīcības plānā atkal tiktu iekļauti no tā izņemtie punkti par nozares finansējuma palielinājumu, sasniedzot 4,3% no iekšzemes kopprodukta.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers vēl piebilst, ka šoreiz jārod veids, kā mediķu balsis padarīt dzirdamākas, tāpēc vēlme ir iesaistīt arī pacientus un kopīgi gatavot plaša mēroga akcijas. Patlaban gan esot skaidrs - ja šīs darbības nenesīs rezultātu, tiks rosināts jautājums par Saeimas atlaišanu, atklāj V. Keris.
Lai gan paziņojumiem par dažādām protestu akcijām ierasti seko arī skepse, vai šādi izdosies panākt rezultātu, V. Keris apgalvo, ka, atskatoties uz pēdējo piecgadi, arodbiedrības rīkotās protesta akcijas nozares budžetā esot devušas 150 miljonus eiro. Piemēram, pēc pagājušā gada 3. novembra piketa pie Saeimas izcīnīti papildu 10 miljoni eiro. Tas liecinot, ka šādas akcijas nav bezjēdzīgas.
Turklāt izskatās, ka plānotās protesta akcijas atbalsta arī Veselības ministrija. Tās pārstāvis Oskars Šneiders Dienai sacīja, ka ministrija arī iepriekš uzsvērusi, ka nozares finansējums ir nepietiekams. Šobrīd, kad arī arodbiedrības un sabiedrība no savas puses vairāk sāk izrādīt neapmierinātību, ministrijā ir pārliecība, ka papildu finanses nav tikai iegriba, bet arī absolūta nepieciešamība.