«Mūs operēja vienā dienā, trešdien, ar divu stundu intervālu. Abi satikāmies piektdien, jo nevarējām pēc operācijas staigāt. Tikai dzirdējām viens otra balsi,» Dienai saka Evija. Pēc operācijas abi jūtas labi. Stradiņa slimnīcas 2. nieres transplantācijas nodaļas vadītājs Jānis Bicāns uzreiz norāda - nav pareizi runāt par unikālu operāciju, bet gan par unikālu sagatavošanos operācijai. Gatavošanās ilga apmēram mēnesi, attīrot recipienta asinis no antivielām.
Kopš 1973. gada Latvijā veiktas 1640 nieres transplantācijas. No tām tikai 24 - no dzīva donora. Transplantācija no miruša donora nav pacientam labākais risinājums. Stradiņa slimnīcas Latvijas Transplantācijas centra nefroloģe Ieva Ziediņa uzsver - nieres transplantācija krietni labāk izdodas no dzīva, radnieciska donora, kaut vai ar nesaderīgu asinsgrupu, nekā no miruša donora ar saderīgu asinsgrupu. Tad nieres transplantāta dzīvildze ir ilgāka. Arnolda gadījumā arī neizdevās piemeklēt gados jauna miruša donora nieri. Zinot, ka virknē valstu veic nieres transplantāciju nesaderīgām asins grupām, iepazinušies ar metodēm, mediķi sāka sarunas ar pacienta vecākiem.
Arnoldam ir nieru mazspēja, veselības problēmas viņam atklājās septiņu mēnešu vecumā. Kopš pērnā gada jūnija viņš bija «piesaistīts» peritoneālajai dialīzei. I. Ziediņa saka - ar katru dialīzē pavadīto mēnesi mirstības risks strauji pieaug. Arnolds no operācijas neesot baidījies. «Viņam galvenais bija, lai ātrāk būtu niere,» teic Evija. Par to, kā izšķīrās, kurš no vecākiem būs donors, Evija pasmaida: «Nolēmām, lai fiziski spēcīgākais strādā.»