Situācija ir pretrunīga - lai arī liela daļa sabiedrības pret azartspēlēm izturas nosodoši, aizliegtas tās nav, un pašvaldībai, atsakot spēļu zāles ierīkošanu konkrētā vietā, būtu jāpamato, kāpēc atļauja netiek dota. RD vadība atzīst, ka vismaz daļēji atteikumus ierīkot spēļu zāles var uzskatīt par politiskiem lēmumiem, tomēr pamatojumā tiek rakstīti citi iemesli.
Var traktēt plaši
Azartspēļu un izložu likums paredz, ka atļauju konkrētas spēļu zāles rīkošanai izsniedz pašvaldības dome, izvērtējot, vai azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā nerada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu. Likums arī nosaka, ka azartspēles nedrīkst organizēt, piemēram, valsts iestādēs, ārstniecības, izglītības un kultūras iestādēs, autoostās, stacijās u.c. Šis interešu aizskāruma jēdziens ir visai dažādi interpretējams, piemēram, pieļaujot, ka ne tikai jaunas spēļu zāles atvēršana, bet arī jaunu spēļu ierīkošana esošajās zālēs palielinās no azartspēlēm atkarīgo iedzīvotāju skaitu, tāpēc tas uzskatāms par iedzīvotāju interešu aizskārumu. Tādi jēdzieni kā, piemēram, sabiedrības labums, sabiedrības intereses satur ģenerālklauzulas (vispārīga satura tiesību jēdzienus), kam ir augsta abstrakcijas pakāpe un kuras var interpretēt dažādi, Dienai atzina advokāts Juris Bārtulis. Viņaprāt, šādos gadījumos jālemj tiesai. Ja pašvaldības deputāti uzskata, ka azartspēles nav atbalstāmas principā, tad viņiem caur politiskajiem spēkiem, kas pārstāvēti Saeimā, būtu jāpanāk likuma normu grozījumi, kas ierobežo azartspēles vai atļauj tikai konkrētos reģionos. Taču nav laba prakse atteikt azartspēļu vietas atvēršanu, aizsedzoties ar plaši interpretējamām normām kā ieganstu, uzskata jurists.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) Dienai norāda, ka spēkā esošajā pilsētas attīstības plānā jaunas spēļu zāles paredzēts atļaut tikai piecu un četru zvaigžņu viesnīcās, taču atzīst, ka ne viņš, ne viņa partijas biedri nav gatavi balsot ne par vienas spēļu zāles atvēršanu Rīgā. «Pašā likumā ir pretruna - tajā teikts, ka lemj dome. Taču pašvaldībā ievēlētam deputātam nevar ar likumu uzdot par pienākumu balsot par vai pret. Deputātam ir tiesības paust politisku viedokli. Es kā vicemērs nebalsošu ne par vienas spēļu zāles atļaujas pagarināšanu, ne totalizatora ieviešanu, un mani partijas biedri arī ne,» izteicās A. Ameriks.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) padomnieks Arnis Marcinkēvičs gan norāda, ka vairākos dažādu instanču tiesas spriedumos RD lēmumi atzīti par neleģitīmiem. Pēc LSBA pārstāvja teiktā ir iespējama arī jauna tiesvedība tieši par A. Amerika minēto gadījumu, kad funkcionējošās spēļu zālēs to īpašnieki vēlas atvērt arī totalizatorus, bet tas tiek liegts. A. Marcinkēvičs uzskata, ka RD savulaik noteiktais moratorijs jaunu zāļu atvēršanai neatbilst pašreizējai situācijai, jo tirgū pēc jaunām spēļu zālēm nav pieprasījuma un diez vai sāktos jaunu zāļu atvēršanas bums. Taču esošo zāļu īpašnieki reizēm vēlas veikt kādas izmaiņas vai pārcelties no vienām telpām uz citām, nemainot kopējo zāļu skaitu, bet tas nav iespējams. Citās pašvaldībās tas tiekot atļauts, bet «Rīgā nav dialoga», teica A. Marcinkēvičs.
Tā kā spriedumi tiek pārsūdzēti, tiesvedības ilgst četrus piecus gadus. «Pašvaldība par šīm tiesvedībām, kuras zaudē, maksā no nodokļu maksātāju naudas. Vai tas notiek sabiedrības interesēs?» retoriski vaicā LSBA padomnieks.
Sabiedrība balso pret
Gadījumi, kad pašvaldība atsaka spēļu zāles ierīkošanu, ir arī citviet, piemēram, pērnā gada septembrī Liepājas dome atteikumu SIA Garkalns pamatoja ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem, kurā no 932 anketām atbalstu spēļu zāles atvēršanai izteica 7, bet to neatbalstīja 915 iedzīvotāji, vēstīja portāls Liepajniekiem.lv. Liepājas vicemērs Gunārs Ansiņš (Liepājas partija) stāsta, ka aptauja tiek rīkota katru reizi, kad domē tiek iesniegts pieteikums atvērt spēļu zāli. Vaicāts, vai kādu reizi šāda aptauja beigusies labvēlīgi šīs izklaides rīkotājiem, G. Ansiņš atbild: «Nezinu nevienu vietu pasaulē, kur iedzīvotāji, ja rīkotu aptauju, piekristu.» Arī Liepājā esot gadījumi, kad tiek nospēlēti īpašumi. Pēc Liepājas domes lēmuma SIA Garkalns pārstāvis publiski bija izteicies, ka lēmumu pārsūdzēs, tomēr G. Ansiņš Dienai norādīja, ka tas nav darīts.
Šā gada sākumā Jēkabpils dome noraidīja SIA Joker Ltd. iesniegumu par spēļu zāles pārcelšanu uz citām telpām, pamatojot to ar komersanta izvēlētās vietas neatbilstību domes saistošajiem noteikumiem - tuvumā atrodas izglītības iestādes, dzīvojamās mājas un Pareizticīgo baznīca. Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (Jēkabpils reģionālā partija) atzīst, ka pašvaldība ir tiesājusies ar spēļu zāļu īpašniekiem un, cik zināms, tiesvedība ierosināta arī par pēdējo atteikumu, taču «mēs nevēlamies paplašināt azartspēļu tīklu un pretosimies, cik likumdošana ļaus». Tomēr, piemēram, Jēkabpilī lielāko spēļu zāli Fēnikss L. Salcevičs nosauca par «ļoti korektu».