Tā par lomu debiju ražu Džuzepes Verdi operas _Nabuko_ iestudējumā priecājas tā atjaunojuma muzikālais vadītājs Aigars Meri. Pirmizrāde šovakar arī viņam pašam būs nozīmīga debija, pirmoreiz diriģējot operas izrādi. Līdz tam viņš izaudzis, piecus gadus strādādams Operā skatītājiem «neredzamo» kormeistara darbu, bet tagad - izlīdis no pagraba. Vārda vistiešākajā nozīmē, nodomāju, intervijai kopā ar diriģentu nokāpjot viņa darbistabā - slikti ventilētā cellē bez logiem.
1996. gada iestudējums no repertuāra noņemts pirms trim gadiem, un orķestrī vēl jūtamas diriģenta Ģintara Rinkeviča iestrādes. Pieredzējis ir arī galvenais titullomas atveidotājs Samsons Izjumovs un Fenēna - Kristīne Zadovska. «Mans veikums ir jauno solistu iesaistīšana. Arī kora sastāvs ir mainījies, un daudziem dziedātājiem šis iestudējums ir jaunums. Šī ir kora opera, un tieši koris šajā iestudējumā ir viena no spožākajām zvaigznēm. Tas ir spožā formā,» vērtē A. Meri.
Tomēr nevar apgalvot, ka par operas Nabuko iestudēšanu diriģents būtu sapņojis ilgus gadus. «Tieši tad, kad atnācu strādāt uz Operu, notika iepriekšējā iestudējuma pēdējās divas izrādes - visu sezonu runāja, ka «Nabuko vairs neies». Diriģents un galvenais kormeistars Andris Veismanis teica: apskaties Nabuko, jo tā būs pirmā opera, ar kuru tev būs jāstrādā. Tomēr strādāja viņš pats, un labi, ka tā. Jo, pirms pats sāku strādāt Operā, man ar šo žanru bija rezervētas attiecības. Es lieliski jutos pusprofesionālajā pareizticīgo kamerkorī Blagovest, kur dziedājām romantisko un mūsdienu garīgo mūziku. Īpaši biju aizrāvies ar Šnitki un Pertu,» viņš atminas. «Operā man nolika priekšā klavierizvilkumus, kas bija jāapgūst - grāmatas bija iespaidīgas! Un pavisam cita mūzikas valoda, estētika, skatījums. Protams, es no Verdi negaidīju Šnitki. Taču mani biedēja operu apjoms. Atnācu, atvēru notis. Bet man pretī sēž sešdesmit cilvēku un dzied no galvas! Un arī kora specifika ir citāda - atšķirībā no koncertkora viņiem dziedot ir arī jākustas.» Sākumā, protams, šoks. Nozīmīgā debija Aigaram Meri notiek tikai divas nedēļas pēc meitiņas Helēnas piedzimšanas viņa un Agitas ģimenē. Helēnīte naktīs brēc, mazais dēlēns Tomass agri rītos jāved uz bērnudārzu. Taču diriģents paspēj vadīt arī paša izveidoto Jelgavas kamerorķestri, Lieldienām gatavo Haidna oratoriju. «Ir ko turēt. Slimot nedrīkst!»