«Galvenais ir nevis steiga, bet gan kvalitāte. Esmu pārliecināts, ka būs labs rezultāts un tāds kandidāts, par kuru varētu nobalsot visa Saeima,» _Dienai_ ceturtdien pēcpusdienā sacīja _Vienotības_ frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Saeimas prezidijs un frakciju padome ceturtdien pagarināja kandidātu izvirzīšanas termiņu līdz 17. februārim.
Saskaņas centra frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam nekas nebija zināms par koalīcijas kandidātiem, kurus varētu atbalstīt arī SC. «Kaut ko tādu var paziņot tikai cilvēki, kas atrodas ārpus kandidātu virzīšanas un saskaņošanas procesa. Termiņš tika pagarināts ne jau tāpēc, lai āzētu ļaudis, bet gan tāpēc, ka nav saskaņotas personas,» teica J. Urbanovičs, bet viņš atzina, ka SC nav vienalga, kāds cilvēks nonāks šajā amatā. SC iesaistīšana sarunās par nākamo tiesībsargu varētu pasargāt koalīcijas partijas no situācijas, kad kāda no tām aizmuguriski vienojas ar SC. Arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ziņu aģentūrai BNS ir uzsvēris nepieciešamību nodrošināt, lai par kandidātu būtu panākta politiskā vienprātība vismaz divu, taču vēlams triju vai vēl vairāk partiju starpā. «Tas būtu garants, ka konkrētais kandidāts patiešām tiks ievēlēts,» teicis A. Brigmanis, pēc kura domām, kandidātam vajadzētu nodrošināt vismaz Vienotības, ZZS un Saskaņas centra balsis.
Romāna Apsīša pilnvaras tiesībsarga amatā beidzas 28. februārī, un sākotnēji kandidātu izvirzīšana bija noteikta līdz 11. februārim, taču līdzšinējie tiesībsarga meklējumi beidzās neveiksmīgi. Aptuveni 10 uzrunātie pretendenti no piedāvājuma atteikušies dažādu iemeslu dēļ, ieskaitot nevēlēšanos kļūt par upuri politiskajam tirgum. Daži apzinās specifisko situāciju Tiesībsarga birojā, kurā nav vienota kolektīva. Augstas raudzes juristi no Augstākās tiesas arī finansiāli zaudētu, piekrītot vadīt Tiesībsarga biroju, jo atalgojums būtu aptuveni par 500 latiem zemāks. Amata pretendentam ir jābūt arī ar lielām organizatora spējām.