Satversmes tiesa nolēma, ka no 1. jūlija attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti, neievērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu, spēku zaudē Atkritumu apsaimniekošanas likuma pārejas noteikumu punkts, kas paredzēja, ka līdz 2005. gada 26. jūlijam pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu noslēgtie līgumi beidzas tajos noteiktajā termiņā.
Pārmaiņas būs arī Rīgā
«Satversmes tiesas spriedums attiecas uz visiem uzņēmumiem, kas pašlaik strādā Rīgā,» atzīst Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko. Tāpēc galvaspilsētā tiks izstrādāti saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu un izsludināts konkurss par atkritumu izvešanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu. «Noteikumus plānojam pieņemt tuvāko mēnešu laikā,» sola V. Stepaņenko. Ņemot vērā, ka dome vairākkārt nesekmīgi mēģinājusi tos izstrādāt un pilsēta vairāk nekā piecus gadus iztikusi bez noteikumiem, tas jau būtu liels solis uz priekšu.
«Rīgai būtu jāievieš skaidrība atkritumu apsaimniekošanas jomā. Pašreizējā situācija, kad no viena pagalma atkritumus izved divas trīs dažādu uzņēmumu mašīnas, arī nav īsti pareiza. Vienai kompānijai būtu jāatbild par atkritumu izvešanu konkrētā zonā, ir jānosaka zonējums un katrā no tiem jāorganizē iepirkums. Taču apšaubu, vai to varētu izdarīt līdz 1. jūlijam,» prognozē Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs. Viņš paredz, ka pēc publiskā iepirkuma procedūras noslēgšanās, visticamāk, sekos rezultātu apstrīdēšana, ņemot vērā, ka uzņēmumi ir investējuši līdzekļus, kurus nevēlēsies pazaudēt konkursa zaudējuma gadījumā. Tāpēc, iespējams, līdz pat rudenim Rīgā turpinās darboties līdzšinējie uzņēmumi un saglabāsies esošā kārtība atkritumu savākšanā.
Rīgas domes pārstāvji gan cer, ka izdosies iecerēto īstenot līdz minētajam datumam. Esot arī plāns gadījumam, ja neizdosies noslēgt jaunus līgumus par atkritumu apsaimniekošanu līdz tam laikam, taču konkrētāku informāciju pašvaldības darbinieki nesniedz.
Bažīties par to, ka atkritumu savākšana un izvešana pēc 1. jūlija netiks nodrošināta, nevajadzētu, uzskata nozares speciālisti.
«Tā nebūs, ka pārtrauks izvest atkritumus, jo kurš no uzņēmumiem gribētu samaitāt imidžu, zinot, ka būs iepirkums,» tā esošo situāciju raksturo LASUA pārstāvis.
Līdzīgi domā arī Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš: «Iedzīvotāji var neuztraukties, nebūs tā, ka atkritumi paliks neizvesti. Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā cīnās par tiesībām izvest, un, ja kāds kaut kur neizvedīs atkritumus, esmu pārliecināts, ka trīs citi būs viņu vietā un tas operators atvadīsies no pilsētas uz visiem laikiem.»
A. Kļaviņš norāda - cik sekmīgi izdosies sakārtot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu galvaspilsētā būs atkarīgs no tā, kas uzvarēs, pilsētas vēlme to izveidot vai vēlme sagraut. «Necaurspīdīgas sistēmas ietvaros vieglāk gūt peļņu, apsaimniekojot atkritumus,» uzskata domes pārstāvis. «Rīga ir visinteresantākais kartupelis,» atzīst arī A. Nikolajevs, norādot, ka cīņa par iespēju apsaimniekot atkritumus daļēji ir esošās situācijas cēlonis galvaspilsētā.
Daļa pašvaldību situāciju jau atrisinājušas
Taču Rīga nav vienīgā pašvaldība, kura ir spiesta izsludināt konkursu un slēgt jaunus līgumus. Satversmes tiesas lēmums attiecas arī uz daudzām citām pašvaldībām. «Satversmes tiesas spriedums nosaka, ka pašvaldībai atkritumu apsaimniekotājs jāizvēlas, piemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu,» norāda Liepājas domes pārstāve Zane Ģirne. Tāpēc arī Liepājā plānota atkritumu apsaimniekotāja izvēle saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Pašvaldībā ir izveidota arī darba grupa atkritumu apsaimniekošanas jautājumu sakārtošanai.
«Mēs esam lūguši skaidrojumu Saeimas Juridiskajam birojam, vai 2004. gadā noslēgtais līgums atbilst tā laika normatīvajiem aktiem, lai nebūtu jātiesājas gadījumā, ja laužam līgumu. Mēneša vidū gaidām atbildi,» stāsta Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks. Tātad jau tuvākajā laikā būs skaidrs, vai plānotas izmaiņas arī Jelgavā. Citas pašvaldības, piemēram, Kokneses un Ādažu novadā, iepirkuma konkursus jau izsludinājušas un ir pārliecinātas, ja vien rezultāti netiks apstrīdēti, līdz 1. jūlijam būs zināms, kurš turpmāk veiks atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt Vidzemē ir pašvaldības, piemēram, Cēsis, kur atkritumi pasludināti par stratēģiski svarīgu nozari un tas, iespējams, tiem nākotnē ļaus izvairīties no publiskā iepirkuma procedūras. «Liela daļa pašvaldību jau ir sakārtojušas šos jautājumus, daļa ir uzticējušas atkritumu apsaimniekošanu pašvaldības uzņēmumam, daļa ir izsludinājusi konkursus saskaņā ar publisko iepirkumu,» stāsta Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe. «Es ceru, ka šis jautājums tiks sakārtots līdz 1. jūlijam. To varētu aizkavēt vienīgi iepirkumu procedūras garums. Rīga, protams, ir sarežģītākā situācijā, taču arī tur šo jautājumu atrisinās. Atkritumi uz ielas nepaliks,» uzskata padomniece.