Piemēram, vienīgais, ko vecākiem var piedāvāt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļā, ir ķeblītis - dienā un arī naktī. Pēc dienas režīma astoņos vakarā vecākiem nodaļa gan jāatstāj, taču, ja mamma vai tētis uzstāj, ka grib palikt pie bērna arī pa nakti, nakšņo uz tā paša ķeblīša. Dažs iztur diennakti, cits nosēž divas dienas, bet arī visstiprākajam cilvēkam reiz pietrūkst spēka un agrāk šādos gadījumos nodaļas darbinieki meklējuši brīvas vietas citās nodaļās, lai mamma vai tētis beidzot varētu aiziet pagulēt, stāsta Intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa Alita Kužuma. Citās nodaļās, kur nav atsevišķas gultas vecākiem, viņi nereti nakšņo uz matrača, kas paklāts uz grīdas līdzās bērna gultiņai. Taču tagad nodaļu darbinieki vecākiem var piedāvāt iespēju doties arī uz Vecāku māju, kas kopš aprīļa sākusi darboties pilnā apjomā.
Nav tikai viesnīca
Vecāku māju izveidojis Bērnu slimnīcas fonds sadarbībā ar laikraksta Diena akciju Saulainas dienas mūsu bērniem, piesaistot lielu skaitu ziedotāju un atbalstītāju. Vecāku mājas vadītāja Ilze Jozēna, Dienai izrādot pamazām apdzīvot sāktās telpas, stāsta, ka šī nebūs tikai viesnīca, kur pārnakšņot, kā tas bijis kopš brīža, kad pagājušā gada rudenī Vecāku māju atvēra. «Mūsu mērķis ir padarīt šo vietu par garīgā, sociālā un psiholoģiskā atbalsta punktu,» saka Ilze un paver durvis uz pirmo istabiņu. Izskatās pēc tīri pieklājīgas viesnīcas ar dažādu lielumu numuriem. Kopēja ir atpūtas telpa, veļas mazgātava un virtuve, kur plauktos un atvilktnēs uz virknes burciņu un kārbu uzlīmētas rozā lapiņas ar uzrakstu «Kopīgai lietošanai». Ilze saka: «Ja kāds vēlas ēst tā, kā radis mājās, viņam ir iespējams sev ko pagatavot. Vienīgi cilvēki dažkārt baidās lietot virtuves tehniku, jo te viss vēl ir tāds jauns, spīdīgs, nenolietots.» Tad kādam jāpaprasa padoms, kaut vai kā ieslēgt plīti. Izrādās, šī kopīgā rosīšanās virtuvē ir labs iemesls vecākiem savā starpā iepazīties, un ar laiku izveidojas tādas kā savstarpējās atbalsta grupas. Ikdienā vecāki te nepieciešamības gadījumā var aprunāties ar psihologu, sociālo darbinieku, garīdznieku un pat karjeras konsultantu. «Nokļūstot neierastā situācijā, kad bērns nonācis slimnīcā, cilvēks reizēm apjūk, kļūst bezpalīdzīgs, izkristalizējas arī citas problēmas, ar kurām viņš ikdienā nav saskāries vai nav spējis ar tām tikt galā, un mūsu uzdevums ir palīdzēt,» stāsta Vecāku mājas kapelāns Linards Rozentāls. Ilze min konkrētu piemēru - Vecāku mājā apmeties kāds vīrietis no Ventspils, kura dēls strauji kļuvis akls, bet mājās bijis kopjams tēvs. «Viņš nezināja, kur vērsties pēc palīdzības, kā saņemt kādu atbalstu. Mēs sazinājāmies ar viņa pašvaldību, savācām nepieciešamo informāciju un palīdzējām nokārtot arī dažas formalitātes,» saka Ilze.
Piesaista brīvprātīgos
Vecāku māja tiek uzturēta un darbinieki algoti, īstenojot Eiropas sociālā fonda projektu, kas ilgs divus gadus. Par kādiem līdzekļiem un kā tā darbu turpinās pēc tam, pagaidām precīzi nav zināms. Pie tā tiek strādāts. Pateicoties šai programmai, noteiktām cilvēku grupām Vecāku mājas pakalpojumi ir bez maksas. Taču arī maksa par uzturēšanos šajā mājā ir neliela. Līdzās algotajiem darbiniekiem Vecāku mājā darbojas arī brīvprātīgie no Rīgas Lutera draudzes. Diemžēl šobrīd darbinieku un brīvprātīgo palīgu trūkuma dēļ veidojas situācija, kad brīdī, ja mājā nav neviena no šiem cilvēkiem, tā jāatstāj arī visiem apmeklētājiem. Ilze Jozēna stāsta, ka tās gan ir tikai pagaidu problēmas un tiek strādāts pie tā, lai kāds Vecāku mājā dežurētu nepārtraukti un tamlīdzīgas situācijas neatkārtotos.
Pirmdienas rītā Vecāku mājā gan kluss, tikai vienā ēkas galā dzirdamas bērna čalas, bet atpūtas telpā kafiju malko «medbrāļi» no Portugāles, kas ieradušies izpētīt latviešu pieredzi Vecāku mājas izveidē. Pēdējā laikā gan šādu klusuma un miera mirkļu ir arvien mazāk. Vecāku mājas vadītāja Ilze Jozēna, izrādot Dienai telpas, stāsta, ka aizvadītās nedēļas nogalē māja bijusi pilna ar bērnu slimnīcas mazo pacientu tuviniekiem. Ir dienas, kad te ejot diezgan trokšņaini.
Ekskluzīva iespēja
Baiba Borname no Siguldas uzturēšanos Vecāku mājā uzskata par ekskluzīvu iespēju, kādas nav bijis pat Amerikā, kad, tur dzīvojot, viņa nokļuvusi slimnīcā. «Ja šīs mājas nebūtu, man būtu jāmeklē, kur nakšņot, jo uz Siguldu izbraukāt būtu par grūtu,» saka divgadīgās Lotes mamma. «Tas bērns vēl ir mazs, un mammas klātbūtne ir ļoti svarīga,» piebilst Lotes vecmāmiņa Māra, kas atbraukusi apciemot savas meitenes. Lote gan jau tik tālu atlabusi, ka pa dienu drīkst mammai nākt līdzi uz Vecāku māju, kur ir arī jaunākais brālītis Gustavs. Baiba mājās atstāt viņu nevarēja, jo baro ar krūti. Taču radusies vēl kāda problēma, kas šobrīd nav atrisināta ne slimnīcā, ne Vecāku mājā. Mazo, ejot uz nodaļu pie Lotes, ņemt līdzi nedrīkst, tāpēc Vecāku mājā uzturas arī Baibas māsa vai mamma.
Lai arī sarunā ar Dienu slimnīcas nodaļu darbinieki norāda, ka iesaka vecākiem izmantot Vecāku māju, Baiba par šādu iespēju uzzinājusi nejauši. Ne Uzņemšanas nodaļā, ne arī tālāk neviens viņai to nepiedāvāja. «Kad jautāju, kur te var palikt, man sacīja, lai ome paliek pie Lotes, bet es ar mazo lai mierīgi braucot mājās. Tā nebiju ar mieru,» saka Baiba. Staigājot pa slimnīcas teritoriju, viņa pamanījusi Vecāku māju un pie durvīm piestiprināto zīmīti ar tālruņa numuru. Piezvanīju, un viss atrisinājās.
Bērnu slimnīcas vecākās māsas vietniece Valija Paegle uzsver, ka Vecāku māja krietni atvieglo kā vecāku dzīvi, tā mediķu darbu. «Ar vecākiem, kas ir atpūtušies un spējuši kaut nedaudz laika veltīt paši sev, strādāt un kontaktēties ir daudz vieglāk nekā ar pārgurušiem un naktis negulējušiem,» atzīst Valija Paegle. Tomēr liela daļa vecāku dažādu iemeslu dēļ neesot gatavi atstāt savus savus bērnus un, ja viņiem ir iespēja palikt nodaļā, labāk izvēlas dienu un nakti pavadīt tur.