Notikumi Grieķijā iegājuši fāzē, kas dažādu ekspertu leksikā tiek raksturota ar izteikumu - iespējami atšķirīgi, pat pilnīgi pretēji notikumu attīstības scenāriji. Tomēr skaidrs, ka šovasar dzīve Grieķijā ritēs sociālekonomiskas nestabilitātes noskaņā.
Mums Latvijā, protams, interesē, kā situācija Atēnās var ietekmēt mūsu ikdienu. Finanšu ministra Jāņa Reira mierinošie izteikumi LTV raidījumā Panorāma, ka Grieķijas iespējamā iziešana no eirozonas Latviju būtiski neietekmēs, jo mūsu valstij nav nozīmīgu tirdzniecības sakaru ar Grieķiju, sociālajos tīklos izraisīja ne tikai piekrišanu, bet arī bažīgu neticību, kas tika pamatota ar to, ka arī iepriekš dzirdēts - citu valstu ekonomiskās problēmas Latviju neietekmēs, bet ietekme tomēr bijusi.
Ja apsver Grieķijas problēmu tiešu iespaidu uz mūsu valsts ekonomiku, tad skaitļi bezkaislīgi parāda - ietekme, ja arī būs, tad niecīga. Finanšu ministrijas dati liecina, ka Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Grieķiju pērn veidoja 0,2% no kopējā mūsu valsts eksporta, preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā bija 0,08%, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars bija 0,45%.
Grieķija gan ir populārs Latvijas iedzīvotāju ceļojumu galamērķis. To apliecina kā dati par pakalpojumu tirdzniecību ar Grieķiju, tā arī ieraksti sociālajos tīklos par ieplānotajām brīvdienām šajā Dienvideiropas valstī. Tomēr tūrisma nozarē strādājošie uzņēmumi, bijušā ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska vārdiem izsakoties, prot «diversificēt riskus» un neorientējas vien uz Grieķiju, bet arī uz citām valstīm. Turklāt, ja Latvijas ceļotāji ieradīsies Grieķijā un būs gatavi ieguldīt naudu turienes ekonomikā, kaut vai apmaksājot viesnīcu un paēšanas vietu rēķinus, tad tiks uzņemti kā gaidīti viesi.
Kas attiecas uz importu no Grieķijas, var notikt tā, ka, valsts iekšējam tirgum kļūstot nestabilākam, imports uz Latviju pieaug, bet par lielu ietekmi runāt nevar.
Savukārt Atēnu izvēlētā ceļa netiešā ietekme uz Latviju un visu ES nav tik viennozīmīga. Ja teorētiski pieļauj, ka īstenojas scenārijs - Grieķija atstāj eirozonu, tad būtiski var izrādīties tas, kā reaģē citas Dienvideiropas valstis. Bažas šajā gadījumā ir par to, vai Atēnu un Briseles domstarpības neradīs plaisu starp dalībvalstīm Eiropas dienvidos un pārējo ES.
Dzirdēts, ka Itālija no citām ES valstīm vēlētos saņemt lielāku atbalstu bēgļu uzņemšanas jautājumā. (Nav noslēpums, ka Latvijā un arī citās valstīs diskusijas par bēgļu uzņemšanu norit visai sakāpināti.) Spānija un Portugāle, pirms vairākiem gadiem nonākot finansiālās grūtībās, atšķirībā no Grieķijas izvēlējās nekonfliktēt ar starptautiskajiem aizdevējiem, īstenoja taupības pasākumus un reformas un uzlaboja finansiālo situāciju. Tomēr tiek uzskatīts, ka Madridē un Lisabonā nevalda tik spēcīga lojalitāte Briselei, kāda raksturīga Latvijai. Turklāt gan Spānijai - tās ekonomikas ievērojamo mērogu dēļ -, gan Portugālei - vēsturisku ekonomisko apsvērumu dēļ - joprojām piemīt visai intraverta domāšana, kas vērsta uz pašu valsts iekšējo tirgu.
Tādēļ, ja Grieķija dodas aizvien tālāk prom no eirozonas, var gadīties, ka ES politikas veidotājiem jātiek galā ar izaicinājumu - virzīt pretī vienotajiem Briseles mērķiem pārējās Dienvideiropas valstis, operatīvi aizcementējot ik sīkāko plaisu, kas parādās šo valstu un pārējās ES attiecībās, lai novērstu risku, ka plaisa var pārtapt grūti pārkāpjamā, atšķirīgu mērķu radītā aizā.