Valsts valodas centra eksperti gan uzskata, ka publiskai apspriešanai paredzētos dokumentos no plašam sabiedrības lokam nezināmiem vārdiem ir jāizvairās.
NAP noteiktajās prioritārajās jomās nākamajā plānošanas periodā (2014.-2020. g.) tiks koncentrēti gan valsts budžeta, gan ārējie finanšu līdzekļi, piemēram, no Eiropas Savienības struktūrfondiem. PKC eksperti sabiedriskajai apspriešanai līdz 27. februārim nodevuši trīs prioritātes: «cilvēka drošumspēju», «tautas saimniecības izaugsmi» un «izaugsmi atbalstošas teritorijas». Cilvēka drošumspēja, kā skaidro PKC konsultante Māra Sīmane, esot «spēja būt drošam un gādāt par savu drošību jebkuros mainīgos apstākļos». Otrā prioritāte ietver uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti un produktivitātes pieaugumu. Trešās galvenie virzieni būs pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra, pilsētu un lauku mijiedarbība, lauksaimniecību attīstība, kā arī dabas resursu izmantošana.
Aptaujātie nevalstisko organizāciju pārstāvji par pirmās prioritātes apzīmējumu pauž zināmas šaubas. «Es pat vārdnīcās paskatījos. Tas ir kaut kas stipri jauns un mākslīgs. Sakarīgāk būtu teikt «indivīda izaugsme»,» uzskata Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris. Par neveiksmīgu izvēli to sauc arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdis Jānis Endziņš. Turpretī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve Dita Erna Sīle norāda:«Tas ir klasisks ekonomikas termins, un ar to nav nekādu problēmu.»
Valodniekos Dienas jautājums par «drošumspējas» nozīmi izraisa nelielu mulsumu. Latviešu valodas aģentūras galvenā lingviste Dite Liepa iesaka vērsties Valsts valodas centrā (VVC), jo terminu dzird pirmo reizi. «Mūsu terminu datubāzē un mūsu tulkojumos termina «drošumspēja» nav bijis,» saka VVC terminoloģe Katrīna Erštiķe. Skaidrojumu viņa tomēr sniedz, izmantojot internetā pieejamus resursus. Taču šādus individuāli darinātus terminus neesot lietderīgi izmantot oficiālos dokumentos, jo tie nav fiksēti nevienā vārdnīcā, tāpēc plašam lietotāju lokam nav zināma to nozīme. «Tā ir tā parastā latviešu reakcija uz kaut ko - pasmīkņāt. Varbūt šobrīd ir svarīgi saprast, kas tas ir, un redzēt, vai, strādājot ar šo jēdzienu, mēs varam atrisināt tās lietas kopsakarībās,» savā pārliecībā par termina izvēli nesatricināma ir M. Sīmane. Tas ir ieviests aptuveni pirms 10 gadiem, kad tika veidots pārskats par tautas attīstību un cilvēku drošību.
J. Endziņš uzskata, ka NAP ir noteikts pārāk daudz prioritāšu un tajā jābūt tikai tautsaimniecības attīstībai, kas secīgi veicinātu arī citu jomu attīstību. «Šobrīd jaunā plāna gatavošana nekādā veidā neietver iepriekšējā plāna novērtēšanu, kas, starp citu, vēl divus gadus būs spēkā,» vērtē V. Keris. PKC vadītājs M. Krieviņš sola, ka pēc sabiedriskās apspriešanas plāns tiks «būtiski uzlabots», iespējama arī atteikšanās no termina «drošumspēja».