Finanšu ministrijas (FM) mērķis ar iecerēto mikrouzņēmumu atbalstu ir radīt nepieciešamos priekšnoteikumus bez darba palikušajiem iedzīvotājiem uzņēmējdarbības sākšanai, kas savukārt stimulēs personu nodarbinātību, darbaspēka piesaisti un ienākumu gūšanu. Pēc A. Vīksnas sacītā, šāds nodoklis citviet Eiropā ir visai izplatīts un vairāk domāts ģimenes uzņēmumu atbalstam. Arī Latvijā iecerētās normas būs ģimenēm pretimnākošas - mikrouzņēmuma īpašnieks varēs nodarbināt laulāto vai pirmās pakāpes radinieku bez darba tiesisko attiecību dibināšanas, liecina likumprojekts.
Mazie saimnieciskās darbības veicēji varēs izvēlēties - neko nemainīt un maksāt nodokļus kā līdz šim vai arī iegūt mikrouzņēmuma statusu un maksāt vienu maksājumu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2008. gadā mikrouzņēmuma kritērijiem atbilda 83,2 tūkstoši saimnieciskās darbības veicēju, kā arī 32,2 tūkstoši SIA, no kurām 10,3 tūkstoši darbojas ar zaudējumiem un 9,9 tūkstoši vispār neveica saimniecisko darbību. Pēc A. Vīksnas teiktā, iecerētais nodoklis ne tik daudz būs vērsts uz ražotāju kā uz mazo pakalpojumu sniedzējiem, kur ir liels roku darbs un mazs apgrozījums. Šis gan ir viens neliels solis no vēl darāmajiem darbiem mazo uzņēmumu dzīves atvieglošanai. «Tā nav laimes recepte, un nevar teikt, ka ir izdarīts viss,» noteica uzņēmēja. Vēl ir jāstrādā, lai atbrīvotu vai iespējami samazinātu mazo uzņēmumu lielo atskaitīšanos, par ko šobrīd aktīvi tiek diskutēts ES atbildīgajās iestādēs. «Ideāli būtu, ja samaksā nodokli un aizmirsti līdz brīdim, kad tas jāmaksā atkal.»