Lielvācijas ķeizaram Vilhelmam II bija divas vismīļākās būtnes pasaulē. Neuzminējāt, tās nebija māte un tēvzeme. Tie bija puiši - Vadls un Heksls (vāciski Wadl und Hexl), ķeizara kroņtakši, cietspalvainie dzīvnieciņi, izcili okšķeri un bezbailīgi mednieki. Kad Vilhelms ciemojās Austrijas erchercoga Franča Ferdinanda glaunajā vasaras rezidencē Jūrmalā, tfu, kaut kur pie Vīnes, obligātie ķeizara pavadoņi Heksls ar Vadlu pamanījās nočiept Franča Ferdinanda vasaras dārza galveno rotu - vienu no bezcenas, t. i., dikti, pasakaini dārgajiem, zelta fazāniem, kas savā nodabā cierēja parkā. Nočiept - šoreiz burtiski paķert aiz rīkles, ak, nabaga fazāns. Gandrīz izcēlās starptautisks skandāls - jo nebija nemaz tik viegli izlemt, kurš vērtīgāks - Vācijas ķeizara takši vai Austroungārijas dižimpērijas kroņprinča zeltspalvas fazāni?
Cits, vēl slavenāks taksis, protams, ir Grenvils jeb Grenuijs (franciski - Grenouille), Francijas imperatora Napoleona pats, pats mīļākais dzīvnieciņš. Viņu (suņuku) var pat redzēt Luvrā - daudzās gleznās ar imperatoru jaunībā - ak, atstāsim uz galma mākslinieku sirdsapziņas, ka takšelis Grenvils tika iekomponēts jaunā Napoleona bildēs, kas ir apzināts feiks/viltojums - nekāda suņa Napoleonam jaunībā, vismaz līdz pilngadībai, nebija. Tomēr takšus Napoleons tiešām dievināja - uzticīgā rudā takšu meitene Foseta (fr. - Faussete) devās līdzi nežēlastībā kritušajam imperatoram pat uz mūža ieslodzījumu Svētās Helēnas salā - ellē ratā, apskatieties kartē, cik tālu! Napoleons tik augstu vērtēja savus takšus, ka kategoriski atteicās ņemt tos līdzi karagājienos - viņš ar šausmām domāja, kas ar takšiem notiks, ja tie nokļūs gūstā. Mirstot trimdā Svētās Helēnas salā, Napoleons testamentā pavēlēja Fosetu apbedīt kopā ar viņu vienā kapā. Vēl vairāk - guldīt vienā zārkā. Testamenta punkti, saprotams, tika izpildīti. Kad es Parīzes Invalīdu laukumā skatos uz Napoleona marmora kapu, es vienmēr domāju, ka vīriešu mīlestības ceļi ir tik neizdibināmi. Un priecājos par Fosetu.
Pasaule pazīst daudzus ievērojamus takšus. Pablo Pikaso bija savs takšelis Lamps (Lump). Broms Isajevičs un Hīna Markovna - nu, tie ir daktera un rakstnieka Antona Pavloviča Čehova mīluļi takši, kurš tad tos nezina! Rakstniekam Vudhausam, gleznotājam Djego Riveiram, popārtistam Endijam Vorholam, pat supermodelei miljonārei Heidijai Klūmai - viņiem visiem un daudziem citiem gudriem cilvēkiem bija un ir savi viscēlsirdīgākie, visgudrākie, visdrosmīgākie suņi pasaulē - takši.
Tā, iepauzēju.
Žēl, ka slavenajam dakterim Valdim Zatleram mīļākais lopiņš ir trusis. Vai kaķis. Neatceros, kas. Būtu kārtīgs taksis - būtu partijas līderim vismaz viens gudrs un cēlsirdīgs valstisko rotaļu biedrs. Bet mūsu takšu meitenes Sāras bērnus Zatleram gan nedošu. Labāk… papauzēšu - līdz prātīgākiem laikiem.