Āboltiņas cinisms sit pušu visus 3A aforismus - viņas ieteikums mazturīgajiem krāt referendumam pa santīmam dienā, sašutuma pilns Twitter vietnē raksta tvītotājs Normunds Naumanis. Viņš nav viens. Likumprojekts par tautas referendumu rīkošanas iespēju sašaurināšanu izsaucis protesta pilnu neizpratni tieši tajā sabiedrības daļā, kurai demokrātijas ideāli tiešām kaut ko nozīmē. Latvijas politikas vērotājam rodas sirreāla sajūta, redzot, kā ir mainījušās lomas un Vienotība virza demokrātiju ierobežojošu likumprojektu, bet ZZS sola aizstāvēt demokrātiju un pat rīkot «referendumu par referendumiem».
No kurienes šis ārprāts, kas referendumu no svētas tautas gribas izpausmes pārvērtis bubulī un biedā? Bailēm lielas acis, un referendums par otru valsts valodu ir sabaidījis krietnu sabiedrības daļu, kura vienmēr ir gatava uzķerties uz manipulācijai pateicīgā āķa «krievi nāk!». Uz pēdējā notikušā referenduma fona ir ļoti viegli iztēlot tautas referendumu bīstamību, kuri it kā varētu apdraudēt latviešu nācijas pozīcijas pašu valstī.
Kaut gan patiesībā šķiet, ka pie varas esošie ir vairāk nobažījušies par referendumiem, kas var apdraudēt tā saucamo Eiropas projektu un tā atribūtus. Politiķi rosās, lai nodrošinātu Latvijas Bankas un komercbanku vadībā sēdošo sirdsmieram ārkārtīgi svarīgo eiro ieviešanu, bet tautas referendumus par eiro ieviešanu var sabeigt šo mierpilno idilli, radot liekas un nevajadzīgas bažas, kamēr caurmēra iedzīvotājs gluži labi vēl velk pirmskrīzes gados sakrauto kredītu nastu.
Augstu amatpersonu demagoģija, ka referendumu ierosināšanas kārtība ļaujot nelielām grupām mazsvarīgos jautājumos manipulēt ar sabiedrības vairākumu, neiztur absolūti nekādu kritiku. Latvijā nav bijis neviena mazsvarīga referenduma - valsts valodu, pensiju jautājumu vai Saeimas atlaišanu nevar uzskatīt par mazsvarīgu jautājumu. Un arī priekšā rēgojas referendumi, kuri, ja notiks, nenotiks par mazsvarīgiem, bet, gluži pretēji, augstākā mērā svarīgiem jautājumiem - nacionālās valūtas nomaiņu ar eiro, lielas atomelektrostacijas būvi uz Latvijas robežas, pilsonības piešķiršanu vai nepiešķiršanu nepilsoņiem.
Ja Latvijas Satversmē vispār ir paredzēta referenduma rīkošana, tieši tie ir jautājumi, kuri attaisno referenduma rīkošanu, jo nav nekādi tehniski likuma jautājumi, bet visai sabiedrībai principiāli svarīgi jautājumi.
Tomēr, ja kur nevajadzētu rīkot referendumus, tad tās tieši ir pašvaldības, kurās skatītie jautājumi tiešām var izraisīt mazu ietekmes grupu populistisku manipulāciju ar sabiedrības viedokli. Piemēram, draudot šantažēt ar sabiedrības viedokli, lai izspiestu naudu, kā to nesan darīja kāds sabiedriskais cīnītājs par Baltezera krastu.
Pašvaldību referendumi tik tiešām var pārvērst Latvijas demokrātiju murgā, bet tieši tos valdošā koalīcija atbalsta, kamēr referendumus par plašai sabiedrībai svarīgiem jautājumiem plāno ierobežot. Ja kāds politiķis grib ierobežot populismu, lai vispirms izanalizē savu darbību un tad kaut ko pārmet sabiedrībai un tautai.