Finanšu ministrs Andris Vilks (V) vakar paziņoja, ka ministrijas darba grupa ir izstrādājusi šādus priekšlikumus un tie tiks nodoti publiskai apspriešanai un diskusijai sabiedrībā. Politiķis skaidroja, ka diferencēts neapliekamais minimums nozīmētu, ka tas tiek saglabāts tagadējo 45 latu līmenī lielāko algu saņēmējiem, bet iedzīvotājiem ar mazākajām algām tas nākamgad varētu tikt palielināts līdz pat 84 latiem. Par robežšķirtni, līdz kurai tas tiktu palielināts, vēl jāvienojas, bet FM ieskatā «lielās algas» varētu sākties no aptuveni 300 līdz 400 latiem. Arī mazās algas varētu tikt sadalītas līmeņos - divos līdz trīs, prognozē FM. 2015. gadā neapliekamo minimumu piedāvā palielināt vēl par desmit eiro (septiņi lati).
Atvieglojums par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī tiktu palielināts līdz 98 latiem. Savukārt 2015. gadā to varētu palielināt vēl par 20 eiro (14 latu). A. Vilks teica, ka ar šādu piedāvājumu Latvija būtiski pārsniegtu situāciju, kāda ir pārējās Baltijas valstīs.
Minimālo darba algu FM 2014. gadā piedāvā palielināt no 200 līdz 225 latiem, bet 2015. gadā - vēl par 10 eiro (septiņi lati). A. Vilks skaidroja, ka šādi Latvija sasniegtu Igaunijas līmeni, bet, turpinot palielināt minimālo algu arī 2015. gadā, Latvija vēl vairāk pietuvotos Austrumeiropas un Centrāleiropas vidējiem rādītājiem. «Tas ir svarīgs solis, lai mazinātu arī ēnu ekonomiku, viennozīmīgi, jo liela daļa kopējo algu koncentrējas tieši minimālās algas līmenī,» sacīja Vilks.
Kā plānots, līdz ar šiem piedāvājumiem ministrija nākamgad piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 24% uz 22%, bet 2015. gadā - līdz 20%.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) uzskata, ka šī ir ļoti būtiska nākamā gada budžeta iniciatīva, jo tā ir gan finanšu ietilpīga, gan ar visplašāko ietekmi uz sabiedrību, konkrēti, mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Viņasprāt, šie atvieglojumi sniegs iedzīvotājiem taustāmu labumu un kopējais ienākumu pieaugums mājsaimniecībai varētu būt līdz pat 14% gadā. LETA