Bankas lobēt bija vieglāk...
1. Jādomā, ka Aivim Ronim, piekrītot kļūt par satiksmes ministru, nebija ilūziju par nozari, tomēr līdz šim profesionālais diplomāts bija veiksmīgi pamanījies neiekāpt kādā staipīgā un nelāgi smakojošā substancē. Ķīvēšanās par ceļu stāvokli «uzsūcās» kaut tāpēc, ka nav novitāte - mums arvien ceļi bijuši švaki, tad nu gan jaunums... Viļņošanās ap airBaltic noplaka (vismaz pagaidām), jo, kā smejies, lidaparāti turpina pacelties debesīs. Toties nu Ronim jāsaskaras ar divām citām pārmantotām problēmām: jauno pasažieru vilcienu iepirkums un pasažieru pārvadājumi. Abos gadījumos ministram ir šķebinošā situācija, ka jebkura lēmuma gadījumā labi nebūs. Tas, ka neba viņš putru ievārījis, nepalīdzēs. Toties rodas iespaids, ka Ronis pret briestošām nepatikšanām pats izturējies pārāk bezrūpīgi, atsevišķu nozares smagsvaru (ostinieki, dzelzceļš) atzinīgo vārdu ieaijāts. Pat ja tā gluži nav, Ronis, šķiet, nav novērtējis, ka viņš lauvu bedrē ienācis faktiski bez komandas - ministrijas un tai pakļauto kantoru vadību viņš ir mantojis, parlamentārajam sekretāram Klāvam Olšteinam objektīvi ir sava darba kārtība un intereses. Plus Ronim kā diplomātam varētu būt nepatika pret kara cirvīša vicināšanu, bet bez šī vingrinājuma neiztikt. Piemēram, konfliktā ar pasažieru pārvadātājiem, kuri labi apzinās autobusu reisu nozīmīgumu un tēmas skaļumu, nenāktu par sliktu paurķēties, cik caurskatāmas ir šo cietēju pašu naudas plūsmas, kā veidojas izmaksas utt. Savukārt pasažieru vilcienu iepirkuma gadījumā ir diezgan bezjēdzīgi tagad skaidroties, kurš no pašmāju bāleliņiem pārāk radoši piegājis papīru sacerēšanā. Cik var noprast, kājas nedienām aug spāņu uzņēmuma galā un bāleliņi ir tikai izpildītāji. Nu, kā lai delikātāk izsakās... Spāņu bizness pēdējos mēnešos ir saskāries ar pilnīgu labo manieru trūkumu Argentīnā, Bolīvijā u. c. Mēs, protams, esam ES dalībvalsts, tāpēc tik brutālas metodes izmantot nevaram, tomēr vai nu tā ir, ka vienīgais veids, kā tikt vaļā no neizdevīgiem nosacījumiem, ir maksāt bargu soda naudu, jo spāņi nekādām izmaiņām nepiekritīs...
Tas saucas - pavilkt svītru?
2. Kultūras ministres tikšanās ar nozares aktīvistiem pagājušajā nedēļā bija bezjēdzīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, visām iesaistītajām pusēm tāpat bija skaidrs, ka Jaunzeme-Grende atkāpties negrasās, savukārt premjers viņas demisiju neprasīs. Otrkārt, ikvienam kaut cik reāli domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka dažu padomdevēju un komandas locekļu patriekšana, laipni piedāvājot algotu darbiņu kādam no kritizētāju nometnes, neko būtiski nemainīs. Kultūras nozare diemžēl ir tā saaugusi ar pieredzi, ka tai naudas dalīšanas rindā vienmēr tiek atvēlēts rindas gals, ka, pat ja ministre staigās, apkrāvusies ar jaunākajiem latvju dzejnieku krājumiem, sirsniņas pret viņu neatmaigs. Jo, lai cik savdabīga ir ministre, problēma ir varas attieksmē pret kultūru vispār. Kaut cik jūtami kultūras jautājumus aizstāv daži Saeimas deputāti, tikai nelaime tā, ka izpildvara parlamentu jau sen neņem nopietni. Savukārt par Jaunzemes-Grendes kolēģu valdībā attieksmi liecina tas, ka neviens cits arī neiepīkstējās par acīmredzamām aplamībām. Ministre nepamanīja - slikti, bet gadās. Tomēr jebkuram ministram, kurš principā kaut kad lasa grāmatas latviešu valodā, vajadzēja kādā pīppauzē teikt: Žanete, ko tur tavējie rakstniekus abižo? Es te dzirdēju, ka šie pavisam bez naudas atstāti... Tas, ka neviens neko tādu neteica, nozīmē, ka ministri problēmu nezina, jo viņi paši nav nacionālās kultūras patērētāji. Tad ko var gribēt? Kamēr politiskā elite kopumā nesapratīs, ka ekonomiskiem uzlabojumiem nebūs jēgas, ja tie attieksies uz garīgās vērtības necienošu, no kultūras atsvešinātu masu, kurai iegadījies dzīvot šajā teritorijā, tikmēr kaut kādi memorandi un darba grupas augļus nenesīs.
Ideja pareiza, bet...
3. Pagājušajā nedēļā paplatu soli uz priekšu spēra veselības ministres iecere, no vienas puses, iezīmēt nozarei daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, no otras puses, sasaistīt medicīnas pakalpojuma cenu ar pilsoņu apzinīgumu nodokļu nomaksā. Proti, ņemot vērā, ka teju vai ikvienu nodomu Latvijā var nobremzēt Finanšu ministrijas iebildumi, ministra Vilka jāvārds ir ļoti būtisks. Vienlaikus starptautisko aizdevēju misija pamanījās paust bažas par ideju nodokļu nemaksātājiem veselības aprūpes pakalpojumus sadārdzināt. Aizdevējus var saprast - Austrumeiropā ir precedenti, ka šādi nošķeltās grupās, kas lielāku cenu maksāt nevar vai negrib un attiecīgi palīdzību nemeklē, attīstās slimības, kas galu galā apdraud sabiedrību kopumā, tātad arī nodokļu maksātājus.
Circene šādas bažas noraida, norādot: a) neatliekamā palīdzība būs pieejama visiem, b) potēšanas programmas bērniem saglabāsies. Tomēr neba visas sabiedrībai bīstamās kaites apkarojamas ar potēm, turklāt tās iegūst ne tikai bērni. Idejas atbalstītāji cer, ka nodokļu nemaksātāji (neattaisnotie), saskaroties ar situāciju, ka kārotais pakalpojums maksā dārgāk nekā līdz šim, pārdomās savu attieksmi pret valsti. Iespējams, tikai jācer, ka posmā, līdz apzinīgums modīsies, kaites netiks ielaistas. Tātad būs nepieciešams ļoti rūpīgs sabiedrības veselības stāvokļa, kā tagad saka, monitorings. Plus, ņemot vērā, cik smagnējas ir valsts uzturētās IT sistēmas, jācer, ka datubāžu izveide, lai mediķis redzētu - pacients ir attaisnots (bezdarbnieks, students utt.) nodokļu nemaksātājs vai tomēr nav gan -, notiks bez aizķeršanās un neadekvātiem tēriņiem. 5
Šonedēļ
4. Vairākas parlamenta komisijas var rēķināties ar pastiprinātu publikas uzmanību, lai gan skatāmie jautājumi būtībā ir turpinājums ļaudīm jau labi zināmām tēmām. Proti, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes dalībniekiem būs iespēja vēlreiz izbaudīt ministres domu apmaiņu ar rakstniekiem, savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisija tirdīs fotoradaru uzstādītājus. Toties Sociālo lietu komisija šķetinās situāciju sociālās aprūpes centros.
Valdība skatīs virkni šauri specifisku jautājumu, tomēr daži no tiem ir uzmanības vērti. Piemēram, Veselības ministrija iesniegusi Imunizācijas plānu 2012.-2014.gadam, un tajā atrodama satraucoša informācija: kā zināms, vakcīnām ir jēga, ja vakcinācija aptver 95% iedzīvotāju, savukārt Latvijā pēdējos gados iezīmējas tendence šim pārklājumam atsevišķās pozīcijās samazināties pat līdz 70% (8.lpp.).
Protams, daļai sabiedrības šonedēļ gaidāmie nozīmīgie notikumi saistās ar alus festivālu Rīgā - pavasaris taču...