Mums ir lieliska sadarbība ar ES. Mēs strādājam, lai panāktu ciešāku integrāciju ar ES. Esam priecīgi, ka asociācijas līgums šogad pilnībā stājās spēkā, esam sākuši strādāt pie tā pilnīgas izpildes. Bet lielākā daļa no Asociācijas līguma jau tika piemērota 2014. gada septembrī. Mēs gribētu vēl lielāku iesaisti, galvenokārt saistībā ar ekonomisko attīstību, un ciešākas saites ar Eiropas Savienību. ES jau aizstāj citus Gruzijas ierastos tirgus, un tas ir tikai mūsu pašu labā, mēs esam priecīgi sekot šai tendenci un to atbalstīt, cik vien iespējams.
Tātad Gruzija, ja tas tiktu piedāvāts, gribētu pievienoties ES?
Jā, noteikti.
Kāpēc?
Gribēju par to pastāstīt Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotajā konferencē par Austrumu partnerības programmas rezultātiem un nākotnes perspektīvām, bet nesanāca - lielākā daļa iedzīvotāju jau kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā atbalstīja un turpina atbalstīt Gruzijas integrāciju Eiropā. Visi manā valstī saprot un pieņem, ka Gruzija ir Eiropas valsts. Gruzija vēsturiski ir Eiropas valsts, un mēs iederamies Eiropas Savienībā. Mums nav interesants neviens cits attīstības virziens, kā vien tikt apvienotiem ar mūsu Eiropas ģimeni.
Gruzija ir unikāla, salīdzinot ar pārējām partnerības dalībvalstīm, ja skatāmies uz augsto atbalstu integrācijai ar ES, - vairāk nekā 70%-75% cilvēku atbalsta šos procesus. Tas ir nepieredzēti. Tas ir atbalsts, kāda nav pat jau esošajām ES valstīm. Tātad mums, valdībai, ir skaidra izvēle. Mēs esam priecīgi par šādu tendenci, nav citu apsvērumu kā vien satuvināties ar Eiropas Savienību.
Kādēļ Gruzijā ir tik augsts atbalsts Eiropas Savienībai? Konferencē arī tika jau pieminēts, ka, piemēram, lai gan Moldovai ir bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību, tendence ir tāda, ka atbalsts ciešākai integrācijai ar ES krītas. Ar ko Gruzija ir unikāla?
Tā ir interesanta tendence. Redziet, vīzu liberalizācija ir tikai viena daļa no procesa. Process, lai to panāktu, ir devis daudz, bet jums jāsaprot, ka šis procents Gruzijā nekad nav bijis zems. Visas valdības kopš 90. gadiem ir valsti virzījušas Eiropas Savienības virzienā. Vēsturiski un kulturāli Gruzija ir Eiropas valsts. Mēs esam eiropieši. Gruzija vairākās paaudzēs ir centusies pietuvoties Eiropai.
Pirmo reizi Gruzija tika dibināta 1918. gadā ar Eiropas valstu atbalstu. Un Eiropas valstis arī pirmās atzina Gruzijas neatkarību 1991. gadā. Mēs apzināmies, ka mums ir ne tikai ir iespējas, bet arī pienākums.
Pirms kāda laika runāju ar jūsu kolēģi Polijas Ārlietu ministrijā, kurš intervijā norādīja, ka Eiropas Savienības lēnīgums saistībā ar Austrumu partnerības valstīm mums visiem maksā dārgi, - ar katru vilcināšanās brīdi proeiropeiskie spēki kļūst vājāki, jo netiek doti pozitīvi stimuli. Ko jūs par to domājat?
Jā, tur ir zināma taisnība. Laika aspekts ir ļoti svarīgs. Lai parādītu Austrumu partnerību kā veiksmes stāstu, mums vajag konkrēti demonstrējamus ieguvumus. Viens no šiem iespējamajiem ieguvumiem, kā laba zīme, būtu vīzu liberalizācija. Tas revolucionizētu visu to procesu un padarītu programmu spožāku, tā būtu labāka komunikācija pozitīvajiem ieguvumiem.
Saprotam, ka ES iekšienē vajag veikt procedūras. Mēs esam pateicīgi ES par to, kas ir dots Gruzijai pēdējo gadu laikā. Bet šodien esam situācijā, kad Gruzija ir izpildījusi visus nosacījumus, runājot godīgi, mēs esam izdarījusi pat vairāk, nekā tika prasīts, mēs esam vīzu liberalizācijas rīcības plāna (VLAP) nosacījumus pārpildījuši.
Mēs domājam, ka katru valsti šajā procesā vajadzētu skatīt atsevišķi un Gruziju vajadzētu redzēt kā valsti, kas izdarījusi visu prasīto, un valsti, kas pelnījusi solīto, neskatoties uz Eiropas izaicinājumiem šobrīd.
Kad mums to piedāvāja, tas bija tehnisks rīks, bija teikts, ka tad, kad mēs izpildīsim šos nosacījumus, Gruzijas un ES starpā tiks uzsākts vīzu liberalizācijas process. Tagad visas tehniskās prasības ir izpildītas un pārpildītas, bet vīzu liberalizācijas vēl nav. Mēs ceram, ka tas drīz notiks.
Šobrīd mēs esam svarīgā brīdī, mums valstī vajag parādīt, ka visi darbi un visi centieni bija tā vērti. Lai cilvēki redzētu, ka Eiropas Savienība atzīst un pieņem Gruziju, ka ir saskatīts un novērtēts, cik ir sasniegts. Tas demonstrēs Austrumu partnerības projekta veiksmes un Gruzijas reformas, kas tika paveiktas labi un bija mums vajadzīgas.
Šobrīd Eiropas līderu viedoklis par Krieviju un sankcijām pret to nav tik vienots, kā tas bija pirms pāris gadiem. Vai vilcināšanās ar bezvīzu režīma ieviešanu un ciešāku satuvināšanos ar Austrumu partnerības valstīm nevarētu tikt skaidrota kā zināma Krievijas «nomierināšanas» politika, lai lielajai kaimiņvalstij «neburzītu spalvas»?
ES un Austrumu partnerības valstīm vajadzētu palikt to divu pušu ietvaros. Nekādā veidā nevajadzētu iesaistīt un nekādā veidā ietekmēties no kādas trešās puses vēlmēm.
Un vai tā tas arī notiek?
Es ticu, ka tā ir. Es neesmu redzējis nevienu zīmi, kas liecinātu par pretējo. Manuprāt, vajadzētu izvairīties no domas par kādu trešo pusi, kas pati iesaistās šajā procesā. Šī ir neskaidra doma, kāpēc un kādēļ, lai kādam dotu tādu varu ES lietās. Savienībai arī vajadzētu būt gana spēcīgai, lai izvairītos no ietekmes.
Es domāju, ka ES vajag laiku, kamēr mēs saņemam, ko esam ilgu laiku pelnījuši, bet tas notiks. Pēdējais ziņojums par bezvīzu režīmu tika publicēts pagājušajā gadā. Tāpēc domāju, ka tas tiks izdarīts, kad ES būs paveikusi iekšējās procedūras.
Un es pieņemu, ka jums nav šaubu, ka tas tiks izpildīts?
Pilnīgi. Nekādu šaubu. Es tam ticu. Tas tiks izdarīts. Iespējams, pēc ilgāka brīža, bet tas tiks paveikts, jo Gruzijā, kā jau teicu, esam unikāli un perfekti izpildījuši nosacījumus. Esam labākie reformatori. ES to novērtēs.
Ņemot vērā Lielbritānijas balsojumu par izstāšanos un šīs mazās koalīcijas, kas veidojas iekšienē, kādu redzat ES nākotni? Jo ir pietiekami daudzi, kas uzskata, ka Eiropas Savienība sairs.
Kā jau jūs redzat, mēs esam lieli ES atbalstītāji, protams, mēs cienām arī britu pilsoņu suverēno lēmumu pamest ES. Bet šo procesu var redzēt divējādi, manuprāt, tas var tikt izmantots kā Eiropas spēcināšanas un reformēšanas katalizators. Es domāju, ka ES ir spoža nākotne, tā ir pierādījusi, ka tas ir veiksmes gadījums, jau kopš pagājušā gadsimta līdz pat šodienai tā tas arī paliek. ES ir vērtību savienība, vērtību, kuras ir svarīgas arī Gruzijai. Protams, šobrīd ir dažādi nopietni izaicinājumi, bet es nedomāju, ka kontinenta vienotība ir apdraudēta.
Kā sokas sadarbība ar NATO?
Šīs attiecības mums ir ļoti svarīgas, mēs vairākus gadus ļoti cieši sadarbojamies ar NATO. Mēs sadarbojamies plecu pie pleca. Pievienošanās NATO ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm, mēs darām visu, lai attīstītu šo virzienu. Attiecības attīstās labi, mūs atbalsta partneri, mēs, protams, cenšamies tās uzlabot. Gruzija ir sagatavota sadarbībai ar NATO, un, mūsuprāt, Gruzija, protams, iederas NATO.
Vai ir kādi minējumi, kad varētu sākties pievienošanās process?
Šobrīd to ir grūti pateikt, bet mēs ceram, ka drīzumā būs iespējams noteikt laiku un ka Gruzija spēs integrēties, cik vien drīz iespējams. Mēs esam gatavi demonstrēt mūsu gatavību. Ceram, ka mūsu Ziemeļatlantijas partneri pieņems pozitīvu lēmumu.