Saeimas vairākums nobalsoja par šīs opozīcijas iniciatīvas izskatīšanu komisijās, jo to atbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienība, tādējādi pārkāpjot koalīcijas līgumu. Šis fakts neguva pārāk lielu publicitāti, bet šonedēļ koalīcijas sanāksmē ir pārrunāts.
«Es ļoti slikti jūtos, un koalīcijā mēs nolūdzāmies. Vienotība nebija dusmīga, tikai teica, lai uz priekšu mēs tā vairs nedarot,» otrdien stāstīja Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Projekta nodošana komisijām jau nenozīmējot, ka tāda satura grozījumi arī tikšot pieņemti, «taču nav saprātīgi tos pašā saknē noraidīt, jo tas ir diskusiju vērts jautājums», klāstīja ZZS frakcijas vadītājs. Viņš vēl piebilda, ka šī Saeima jau tā maz strādājot. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzina, ka ZZS ir pārkāpusi koalīcijas līgumu «un mums par to bija nopietna saruna», bet tās iznākumu viņš ieteica vaicāt ZZS. Šajā gadījumā svarīgāk esot pievērst uzmanību nevis koalīcijas disciplīnas pārkāpumam, bet tam, ka PLL iesniegtie grozījumi ir pretrunā ar Satversmi, uz ko Saeimas sēdē norādījusi Ilma Čepāne (Vienotība), jo tā tiek pārkāpts varas dalīšanas princips.
Arī Tieslietu ministrija Valsts kancelejā iesniegusi ziņojumu, kurā norāda, ka Satversme neparedz ministriem tiesības izdot ārējos normatīvos aktus. Lai šādas tiesības ministriem dotu, nepieciešams grozīt valsts pamatlikumu. «Satversmes grozīšana ir ļoti būtisks solis, un tas nekādā gadījumā nedrīkst notikt bez rūpīgas analīzes un diskusijas par šādas rīcības nepieciešamību,» paziņojumā medijiem norādījis tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība). Arī E. Zalāna minētais piemērs par dējējvistu pakaišiem, pēc I. Čepānes domām, ir būtisks - ja vistu uzturēšanas noteikumus pieņemtu ministrs, tad var tikt ierobežotas vistu īpašnieku tiesības. Tāpat ir risks, ka ministrs ar saviem noteikumiem var iejaukties cita ministra kompetences jautājumos - ja tie netiek saskaņoti valdībā, tas var izraisīt domstarpības valdības locekļu starpā. Dz. Zaķis norādīja, ka jautājumu saskaņošana jau tagad ir vienkāršota gadījumos, kad neviens ministrs neiebilst.
PLL sagatavotie grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz ministriem tiesības savas kompetences ietvaros izdot ministru noteikumus, ja likumā tam ir dots šāds pilnvarojums, ir nodoti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Tās priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS) Dienai atzina: «No vienas puses ierosinājums ir pievilcīgs, jo vienkāršotu smagnējo birokrātisko sistēmu, bet mēs to nevarēsim komisijā atbalstīt, ja tas nebūs juridiski pieņemams.» V. Staņa plāno konsultēties ar Saeimas Juridisko biroju. PLL pārstāvji savu ierosinājumu vērtē kā risinājumu, lai atslogotu valdības darbu un ministriem nebūtu jātērē laiks tādu jautājumus skatīšanai, kurus var izlemt ministrijā.