Šobrīd tas noteikti nav šprotu karš, ja vien mēs paši to par tādu neuztaisīsim ar nepamatoti lielas ažiotāžas sacelšanu. Šiem diviem uzņēmumiem nav aizliegta to produkcijas eksportēšana uz Krieviju. Ir izņemta atsevišķu partiju produkcija pārbaudei, uzņēmumi joprojām eksportē savu produkciju bez jebkādiem ierobežojumiem. Jāsaprot, ka Latvijā ir apmēram 100 reģistrētu zivju pārstrādes uzņēmumu un mēs ražojam vismaz miljonu zivju produktu vienību dienā. Un tādos apjomos kaut kur kaut kad var gadīties kāda formāla neatbilstība. Taču tikpat labi ir iespējama laboratorisko analīžu kļūda. Pirms izvirzām jebkādas hipotēzes, ir jāpārbauda visa veida informācija. Katrā ziņā šobrīd nav nekādas informācijas, kas ļautu teikt, ka šeit ir kāds politisks konteksts. Tātad - mieru! Ja mēs paši netaisīsim karu, nekāds karš nav sācies. Tas ir arī mans aicinājums masu medijiem, ko esmu teicis visiem žurnālistiem, kas man ir zvanījuši. Latvijas interesēs nav mums pašiem radīt kaut kādus kariņus ar Krieviju, Latvijas interesēs ir sadarboties un pārdot tur savu produkciju. Saprotu, ka ir nepieciešamība pēc asa sižeta, bet šī jautājuma eskalācija nekādā gadījumā nav Latvijas interesēs.
Vai jūs gaidāt atbalstu šajā jautājumā no valdības puses?
Kad mums ir vajadzīgs atbalsts no valdības puses, mēs arī pie valdības dodamies. Šī ir lieta, kura pragmatiski un gudri ir jārisina, nevis skaļi jābazūnē par to. Ir arī tāda lieta kā valsts ekonomiskās intereses. Un šobrīd mākslīga skandāla stimulācija un kaut kā saukšana par kariem viennozīmīgi nav ne nozares, ne valsts interesēs.
Nākamgad Latvijas ES prezidentūras ietvaros ir paredzēts Austrumu partnerības pasākums Rīgā. Vai tā nebūs lieliska iespēja tālāk veicināt mūsu preču virzību uz Austrumiem?
Latvijas bezjēdzīgi aktīvā rīcība Austrumu partnerības sakarā ir drauds Latvijas eksportspējai, nevis kāds pienesums. Visās šajās valstīs, kuras ir Austrumu partnerības ietvaros, visus 23 neatkarības gadus mēs, zivrūpnieki, savu produkciju tirgojam visos pārtikas veikalos. Mums nav nekādu problēmu savu produkciju tirgot Gruzijā, Armēnijā, Kazahstānā, Ukrainā vai Moldovā. Skaidrs, ka šī tā saucamā Austrumu partnerība ir radīta, lai kaitinātu Krieviju. Un skaidrs, ka Krievija kaut kā pretdarbosies. To mēs redzējām Lietuvas gadījumā. Latvijai nevajag atšķirties ar kaut kādu īpašu politiku, bet ir pilnīgi muļķīgi rauties šajā Austrumu partnerības karā pirmajās rindās, lai arī mirtu pirmie. Bet tas ir tas, ko mēs patlaban darām. Mēs riskējam pazaudēt visu muitas ūnijas tirgu, tas ir - Krievija, Kazahstāna, Baltkrievija un drīz jau arī Armēnija. Šīs ir ģeopolitiskās spēlītes, ko spēlē Vācija un citi pret Krieviju.
Respektīvi, Austrumu partnerības mērķis nav veidot sadarbību, bet ietekmēt Krievijas iekšpolitiku?
Jā, varētu to formulēt arī tā. Krievija nav iekļauta Austrumu partnerībā pretstatā Baltkrievijai… Mums liekas, ka mēs varam ietekmēt Krievijas iekšpolitiku. Taču mēs pat Lietuvu ietekmēt nespējam, kur nu vēl Krieviju. Tāpēc mums ir lielas cerības uz Straujumas kundzi, kas tik tiešām saprot, kas ir Latvijas nacionālās intereses. Un šīs intereses šajā gadījumā nav apzināti tracināt Krieviju - vismaz ne Latvijas ES prezidentūras laikā. Lai to dara grieķi! Bet nez kāpēc Grieķijas prezidentūras laikā šī Austrumu partnerības temata nav. Lai to dara Vācija, ja pati tik ļoti vēlās! Lai to dara Karls Bilts, zviedri! Kāpēc tas ir jādara Lietuvai vai Latvijai?
Kā nozare vērtē Laimdotas Straujumas izvirzīšanu valdības vadībā?
Mums bija ļoti laba sadarbība ar Straujumas kundzi kā zemkopības ministri. Un es viņu vērtēju augstu. Mana pieredze ar Laimdotu Straujumu ir tāda, ka es esmu redzējis, ka viņa saprot, kas ir Latvijas valsts intereses, un atšķir tās no citu valstu interesēm. Turklāt viņa savu spēju robežās ir arī centusies šīs intereses aizstāvēt. Straujuma ministres laikā ir runājusi par saprātīgu protekcionismu. Par to vairs gan premjeres laikā runāt nevajag, tagad tas ir jādara. Mēs no šīs premjeres sagaidām, ka viņa aizstāvēs Latvijas intereses, tajā skaitā pārtikas pārstrādes un lauksaimnieku. Mēs zinām, ka realitātē tieši G-20 valstis pretstatā deklarētajam pašas ir tās, kas realizē divas trešdaļas no protekcionisma pasākumiem pasaulē. Arī mums gudrā veidā sevi jāaizstāv. Sākot ar valsts iepirkumiem. Katru gadu mēs divus miljardus latu Latvijas iedzīvotāju naudu tērējam iepirkumos, nopērkot importa preces. Ja mēs šo naudu ar valdības ziņu atstātu Latvijas ekonomikā, mēs būtu krietni bagātāka valsts. Mums, visticamāk, būtu pozitīva ārējās tirdzniecības bilance. Es saprotu, ka Straujumas kundzei ir jānodod politiskā artava, sakot, ka turpinās iepriekšējās valdības kursu, bet mēs tik tiešām ceram, ka tas ir tieši tas, ko Straujumas kundze nedarīs. Ceram, ka viņa neturpinās Dombrovska kursu, bet turpinās to kursu, kuru viņa deklarēja kā zemkopības ministre. Straujumas kursu.