Par šādu nostāju valde un frakcija varētu izšķirties arī trešdien, kad sola paziņot galīgo lēmumu, sasaistot atrašanos valdībā ar sev pieņemamu nākamā gada valsts budžetu. Līdz šim panāktā vienošanās par kultūras nozares finansējumu paliek spēkā, pēc koalīcijas sēdes uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Lielākās pretrunas starp VL-TB/LNNK un Vienotību ir par grozījumiem Imigrācijas likumā, par kuriem arī pirmdien koalīcijas sēdē vienošanos partijas nepanāca. Prasību pārtraukt uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem, kas Latvijā iegādājušies nekustamo īpašumu, Nacionālā apvienība dažādos veidos aktualizē jau ilgāku laiku. Tas ir viens no jautājumiem, ar ko tā vēlas pievērst sev uzmanību arī pirms Saeimas vēlēšanām. Nākamā 2014. gada valsts budžeta sagatavošanas laiks tam ir jo īpaši piemērots. Apvienība ir arī sagatavojusi reklāmas materiālu, kurā norāda, ka uzturēšanās atļaujas jau esot saņēmuši 7100 to tīkotāju, kas draud ar jaunu imigrācijas vilni, kā arī mākslīgi kāpina nekustamo īpašumu cenas un padara tos nepieejamus vietējiem iedzīvotājiem. Interneta vidē pieejamajā VL-TB/LNNK informatīvajā materiālā arī doti mājieni, vai tikai premjers V. Dombrovskis pats nav ieinteresēts uzturēšanās atļauju sistēmas saglabāšanā, piebilstot, ka tam gan negribētos ticēt.
Tie, kas ir pret pilnīgu atteikšanos no uzturēšanās atļaujām, saredz riskus no būvnieku viedokļa - rēķinoties ar šo sistēmu, tiek īstenoti jauni projekti, kuros ir nodarbināti arī cilvēki, bet viņi varot pazaudēt darbu, ja šo projektu īstenošana apstāsies. Tas savukārt varot bremzēt ekonomisko attīstību. Šāda uzskata pārstāvji ir arī Vienotībā, taču premjers V. Dombrovskis pirmdien atturējās paust savu viedokli, vairākkārt uzsverot, ka Imigrācijas likuma grozījumus pilnveidos koalīcijas darba grupa, kas meklēs kopīgu risinājumu. Nacionālā apvienība uzstāj, ka vēlākais nākamā gada 1. jūlijā ir jāpārtrauc uzturēšanās atļauju izsniegšana, taču partijas deputātu izteikumi rada iespaidu, ka varētu notikt lielāka piekāpšanās, kā sarkano līniju nosakot 1. septembri vai 1. oktobri ar nosacījumu, ka tas notiek šīs Saeimas laikā. Ekonomikas ministrija ierosina izveidot Ekonomiskās attīstības fondu, kurā katrs, kas saņem uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi, iemaksā noteiktu summu - piemēram, 5000 eiro. Šī iniciatīva apmierina visus partnerus, ja stājas spēkā jau no 1. janvāra.
Līdzīgi neskaidra situācija ir arī ar VL-TB/LNNK prasībām jautājumā par demogrāfijas programmas īstenošanu, ieskaitot minimālās māmiņu algas palielināšanu no 100 līdz 140 latiem, to izmaksājot līdz pusotra gada vecumam. Pret to iebilst Labklājības ministrija, ko atgādināja Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Viņš vēl atturējās atbildēt, kas notiks, ja pēc nedēļas, kad koalīcija atkal skatīs šos jautājumus, vienošanās nebūs panākta. «Patiesais kultūras ministres demisijas iemesls nav parādīts Dombrovska paziņojumā, jo ir absurdi pārmest nesaprašanos ar nozari, ja runa ir tikai par atsevišķu personu kampaņu,» uzskata VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs R. Dzintars. Viņaprāt, īstais iemesls esot VL-TB/LNNK budžeta prasības, jo «Vienotība būtu sasniegusi savu mērķi, ja mēs no tām atkāptos». Pirmdien sociālajā vietnē twitter.com partijas aktīvākais tvītotājs Jānis Iesalnieks ierakstīja: «Šodien ar vienu kāju jau esam ārā no valdības.» R. Dzintars esot atteicies analizēt kolēģa ierakstus tviterī, bet VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis tam redz vienkāršu skaidrojumu - tas nozīmējot, ka no diviem partijas ministriem «viens ir ārā no valdības». V. Dombrovskis pirmdien oficiāli parakstīja rīkojumu par Ž. Jaunzemes-Grendes atbrīvošanu, un tas notika elektroniski. Kultūras ministra pienākumi uzticēti tieslietu ministram Jānim Bordānam, kurš ir otrs VL-TB/LNNK pārstāvis valdībā.