Nafta un citi resursi
Prestižais indekss Bloomberg Commodity Index, kas atspoguļo nozīmīgāko izejvielu cenas, laika posmā no gada sākuma līdz decembra otrajai pusei samazinājās par 27%. Naftas - pasaulē visvairāk tirgotās izejvielas - cena nokritās par 35% (jeb aptuveni trīs reizes, salīdzinot ar 2014. gada sākumu). Līdzīgi ir arī citu energoresursu un izejvielu cenu kritumi. Dabasgāzes cena ASV (kur tā nav piesaistīta naftas cenām, gāzes cenu nosaka biržā) nokritās par 34% (līdz 68 ASV dolāriem (~ 62,3 eiro) par 1000 kubikmetriem), ogļu cena - par 30%, bet gandrīz visās rūpniecības nozarēs izmantotā vara cena Londonas Metālu biržā - par 27,8%. Uz kopējā fona salīdzinoši zems ir tikai alumīnija (par 18,6%) un zelta (par 11,3%) cenu kritums. Jāņem gan vērā, ka zelts pilda ne tikai izejvielas, bet arī finanšu resursa funkcijas, tamdēļ šā cēlmetāla cenu nosaka dažādi faktori.
Galvenie cēloņi izejvielu cenu kritumam ir tirgus pārmērīgs piesātinājums un pieprasījuma samazināšanās izaugsmes tempu kritumu piedzīvojušajā Ķīnā (pēdējā, piemēram, patērē 45% no visas pasaules kalnrūpniecības produkcijas), kur kritums tiek skaidrots ar ekonomiskā modeļa nomaiņu un pāreju uz patēriņa ekonomiku. Pāreja varētu turpināties 3-5 gadus. Ķīnas vietā par ekonomiskās izaugsmes līderi tikmēr kļuvusi Indija, tomēr tās pieprasījums pēc izejvielām ir samērā neliels, bet pieprasījuma pieaugums - lēns un pakāpenisks. Tāpat būtiska nozīme ir Federālās rezervju sistēmas aizsāktajai ASV dolāra bāzes procentu likmju paaugstināšanai, kas tika gaidīta visa 2015. gada garumā, taču sākās tikai gada beigās. Nozīme ir arī valstu un lielo korporāciju vēlmei saglabāt savas tirgus daļas un atbrīvoties no konkurentiem stratēģisko resursu tirgos, kas īpaši spilgti izpaužas naftas tirgū. Rezultātā investori 2015. gadā zaudēja interesi par energoresursiem un izejvielām, izvēloties drošākus un prognozējamākus aktīvus.
Eksperti ir vienoti viedoklī, ka 2016. gadā būtisks izejvielu cenu kāpums nav gaidāms un tās saglabāsies zemā līmenī vēl vairākus gadus, bet tādas virsotnes kā 100 ASV dolāru par barelu Brent markas naftas nav gaidāmas vēl aptuveni desmitgadi, iespējams, neatgriezīsies nekad. Ne tikai naftas, bet arī virknē citu tirgu izejvielu cenu buma laikā radītas jaunas, lielu apjomu ražošanas jaudas vai veikti ievērojami ieguldījumi projektos, kuru darbību vēl tikai paredzēts sākt. Lai arī daļa šādu ražotņu ir vai var tikt iesaldētas, tomēr, līdzko cenas sasniegs rentabilitāti, to vairākums atsāks darbu, tuvākajos gados bremzējot izejvielu cenu kāpumu. Lielā mērā šā iemesla dēļ atsevišķos tirgos cenu zemākais punkts, pēc daudzu ekspertu domām, vēl ir tikai gaidāms, un kā pirmais tiek minēts sašķidrinātās gāzes tirgus, kurā nākamgad tiek prognozēts jūtams cenu kritums pārmērīgā piedāvājuma dēļ.
Ģeostratēģiskie manevri
Zemas energoresursu un izejvielu cenas, protams, ir izdevīgas to importētājiem, taču neizdevīgas eksportētājiem, starp kuriem galvenokārt ir tā dēvētās attīstības valstis. Uzmanības centrā to ekonomiku apmēru dēļ atrodas Krievija un Brazīlija, kuras 2015. gadā piedzīvoja ekonomikas samazināšanos, ievērojamu inflāciju, kapitāla aizplūšanu un virkni citu problēmu. Tomēr virknē Latīņamerikas vai Āfrikas valstu, kuru galvenais ienākumu avots ir naftas vai izejvielu eksports, situācija ir ievērojami sliktāka. Lai arī 2016. gadā gaidāma stāvokļa statistiska uzlabošanās, pateicoties zemiem bāzes rādītājiem, būtiska reālās situācijas uzlabošanās netiek gaidīta. Šāda situācija vienlaikus samazina pieprasījumu pēc tā dēvēto attīstības valstu eksportētajām precēm un pakalpojumiem, un 2016. gadā, tāpat kā šogad, netiek gaidīts būtisks starptautiskās tirdzniecības apjomu kāpums nedz fiziskajā, nedz naudas izteiksmē.
Viens no iemesliem, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību, ir lielvalstu ģeostratēģiskā konkurence. 2015. gada janvārī Krievijas vadībā tika izveidota Eirāzijas Ekonomiskā savienība (EES), bet gada laikā parakstīti gandrīz simts vērienīgu ekonomiskās sadarbības līgumu starp Krieviju un Ķīnu, tostarp par naftas un gāzes eksportu, kā arī EES un Ķīnas virzītā tranzīta koridora Jaunais zīda ceļš daļēju apvienošanu. Tāpat tika radīti visi priekšnoteikumi tā dēvēto BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika) valstu rezerves pula un attīstības bankas izveidei. Savukārt Ķīna paziņoja par Āzijas Infrastruktūras attīstības bankas izveidi, kurai pievienojās arī liels skaits rietumvalstu. Šī banka tiek uzskatīta par tiešu konkurenti Bretonvudas sistēmas ietvaros funkcionējošajai Āzijas Attīstības bankai. Tika paziņots arī par Indijas un Pakistānas gaidāmo pievienošanos Šanhajas Sadarbības organizācijai. Viss šis pasākumu kopums skaidri iezīmēja tendenci gan uz vienotas Eirāzijas ekonomiskās telpas izveidi, gan virzību uz tā dēvēto pasauli bez Rietumiem - politisko un ekonomisko aliansi starp vadošajām attīstības valstīm, kas ļaus ievērojami palielināt arī to ekonomisko sadarbību.
Cenšoties ierobežot Ķīnas ekonomisko ekspansiju, ASV vadībā oktobrī tika panākta vienošanās starp 12 valstīm, ieskaitot Japānu, par Klusā okeāna brīvās tirdzniecības līguma (Trans-Pacific Partnership, TPP) noslēgšanu. Vienošanos panākušo valstu ekonomikas veido ap 40% pasaules iekšzemes kopprodukta, kā arī nodrošina trešdaļu starptautiskās tirdzniecības apjoma. Skeptiķi norāda, ka līgums ir izdevīgs transnacionālajām korporācijām, vienlaikus mazinot nacionālo valdību lomu. Līguma stāšanās spēkā ir vēl vairāku gadu jautājums, tomēr TPP jebkurā gadījumā būs stimuls tā dalībvalstu ekonomikām. Savukārt 2016. gadā tiek cerēts uz līdzīga līguma noslēgšanu starp ASV un Eiropas valstīm. Vai šis mērķis tiks sasniegts, pagaidām nav skaidrs, jo okeāna abās pusēs netrūkst arī līguma pretinieku, tomēr ideju līgumu noslēgt jau līdz 2016. gada beigām atbalsta gan ASV prezidents Baraks Obama, gan Vācijas kanclere Angela Merkele.
Ar ģeostratēģiskajām interesēm tiek saistītas arī 2015. gadā notikušās izmaiņas Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), kas stāsies spēkā 2016. gadā. Tika pieņemts lēmums pievienot Ķīnas juaņu speciālo aizņēmuma tiesību jeb tā dēvētajam rezerves valūtu grozam, un 2016. gada 1. oktobrī juaņa pievienosies ASV dolāram, eiro, Japānas jenai un britu sterliņu mārciņai. Juaņas daļa rezerves valūtu grozā, kas veidojas galvenokārt uz eiro un britu sterliņu mārciņas daļu samazinājuma rēķina, būs 10,92%.
Ar vēlmi nepieļaut Ukrainas bankrotu savukārt tiek saistīts SVF lēmums noteiktos, taču visai neskaidros apstākļos atļaut turpināt SVF līdzekļu piešķiršanu valstīm, kas izrādījušās nespējīgas atmaksāt suverēnos (valstu) parādus. Turklāt ASV Kongress pēc piecu gadu ilgiem atteikumiem beidzot akceptēja vēl 2010. gadā panākto vienošanos par daļu pārdali SVF, palielinot vadošo attīstības valstu daļas un balsu skaitu SVF valdē, galvenokārt uz Eiropas valstu rēķina. Tiesa, ASV uz šīs vienošanās rēķina neko nezaudē, jo tās daļu skaits paliek gandrīz nemainīgs, un ASV saglabā veto tiesības (vairāk par 15% balsu), bet attīstības valstīm (Ķīnai, Krievijai, Indijai, Brazīlijai) visām kopā šādu tiesību nav. Šā iemesla dēļ eksperti prognozē arī turpmāku Ķīnas, Krievijas un to sabiedroto vēlmi turpināt daļu pārdalīšanu, jo jaunais dalījums neatbilst šo valstu ekonomiku reālajiem apmēriem. Tāpat gaidāms, ka attīstības valstis šā iemesla dēļ turpinās attīstīt Rietumiem alternatīvus finanšu institūtus.
Eiropas finanses
Pretēji ASV, kurās tika izbeigta tā dēvētās kvantitatīvās mīkstināšanas programma un sākta procentu bāzes likmju paaugstināšana nolūkā 2016. gadā tos pacelt līdz 1,6%, Eiropas Centrālā banka (ECB) šā gada martā paziņoja par savas kvantitatīvās mīkstināšanas programmas sākšanu, lai paaugstinātu kreditēšanu un inflāciju eirozonā. Sākotnēji bija paredzēts, ka programma ilgs vismaz līdz 2016. gada septembrim, tomēr gada beigās tika paziņots par tās pagarināšanu līdz 2017. gada martam vai pat vēl ilgāk. Tāpat tika paplašināts to obligāciju saraksts, kuras ECB un eirozonas valstu nacionālās centrālās bankas var iegādāties šīs programmas ietvaros. Programmas pagarināšana uzskatāmi liecina, ka eirozona un Eiropas Savienība (ES) nevar lepoties ar ievērojamiem panākumiem krīzes pārvarēšanā, tomēr kopumā izaugsme atsākusies.
Tāpat Eiropas Komisija (EK) prezentēja jaunu tirdzniecības un investīciju stratēģiju ES, kura balstīta uz trim pamatprincipiem «efektivitāti, caurskatāmību un vērtībām» un kura, kā apgalvo amatpersonas, sniegs ieguvumus pēc iespējas lielākam skaitam eiropiešu. Stratēģijā īpaši akcentēta starptautiskās tirdzniecības atbalstīšana, kas tiešām varētu paātrināt ES ekonomikas izaugsmi.
ES arī ievērojama uzmanība tika veltīta enerģētiskajai drošībai, it īpaši gāzes tirgū, ņemot vērā šā resursa izsīkumu un politisku nevēlēšanos balstīties tikai uz Krievijas gāzes piegādēm. EK apstiprināja stratēģiju ES Enerģētiskās savienības izveidei, kuras galvenais mērķis ir mazināt ES atkarību no Krievijas gāzes piegādēm. Līdztekus sadarbības ar alternatīviem piegādātājiem attīstīšanai stratēģija paredz, ka līdz 2030. gadam visi līgumi par energoresursu piegādēm ES dalībvalstīm nonāks Briseles kontrolē. Šo iemeslu dēļ, neraugoties uz faktu, ka Krievijas korporācija Gazprom vienojās ar Royal Dutch Shell, E.ON un OMW par jauna gāzesvada līdz Vācijai būvniecību, izmantojot gāzesvada Ziemeļu straume maršrutu Baltijas jūrā (jeb Ziemeļu straume 2), Eiropā šis projekts sastopas ar ievērojamu politisku pretestību. Projekta nākotne izšķirsies 2016. gadā, turklāt iespēja, ka tas tomēr tiek īstenots, ir samērā augsta, jo projektam Ziemeļu straume 2 netrūkst ekonomiska pamatojuma (turklāt Krievijai ilgtermiņā ir izdevīgi būvēt jaunu gāzesvadu, nevis turpināt gāzes eksportu caur Ukrainu), bet alternatīvu piegāžu avotu trūkst.
Vēl jāuzsver, pēc tam kad gada pirmajā pusē tika novērsts reāls apdraudējums ES vienotībai, tomēr panākot vienošanos ar Grieķiju par starptautisko kreditoru prasību akceptēšanu, radies jauns apdraudējums - šoreiz Lielbritānijas personā. Briti pieprasa ievērojamu ekonomisko un politisko patstāvību. 2016. gads būs izšķirošs Briseles un Londonas sarunās, mēģinot rast kompromisus.