Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja vecākais padomnieks Māris Pūķis norādīja, ka LPS iebilst pret plānoto kārtību, jo nav saskaņots jautājums par referendumu finansēšanu, kā arī ir daudz citu neprecizitāšu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gan šos pārmetumus noraidīja.
Sākotnējā dokumenta versijā, kas tika nodota saskaņošanai šā gada februārī, tika piedāvāts ļaut pašvaldību referendumus rīkot par nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanu, izņemot valsts nozīmes infrastruktūras objektus, pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, publiskā apspriešanā nodotu jautājumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā apspriešanas rezultātus, kā arī par domes atlaišanu. Jaunākā likumprojekta versija paredz, ka pašvaldības referendumu par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai atsevišķu tajā noteiktu jautājumu varēs ierosināt trīs mēnešu laikā pēc stratēģijas apstiprināšanas. Pašvaldības referendumu par publiskajā apspriešanā nodotu būvniecības ieceri, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība un ir plānota publiskas ēkas būvniecība, bet pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas dalībnieku vairākuma viedokli, varēs ierosināt mēneša laikā pēc domes lēmuma par attiecīgās publiskās apspriešanas rezultātiem pieņemšanas. Savukārt referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt vienu gadu pēc domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru beigām. Pašvaldības referendumu par domes atlaišanu nevarēs ierosināt arī pati dome. Likumprojekts paredz, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt dome, ja par to nobalsos vismaz divas trešdaļas no deputātu kopskaita.
LETA