Izmaiņas darba nodokļos
Iedzīvotājiem būtiskas izmaiņas saistītas ar darba samaksu. Nākamajā gadā no 360 līdz 370 eiro pieaugs minimālā darba alga, un tas saskaņā ar VID datiem ietekmēs apmēram 22% strādājošo. Līdztekus par desmit eiro - līdz 175 eiro - tiks paaugstināti atvieglojumi par apgādājamajiem. Jāmin, ka sākotnēji tika plānots par desmit eiro palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu, taču no šīs ieceres lēmuma pieņēmēji atteicās par labu atvieglojumu par apgādājamajiem palielināšanai. Šādu rīcību gan kritizē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), norādot, ka ar nodokli nepaliekamais minimums attiektos uz visiem strādājošajiem.
Tāpat no nākamā gada plānots ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, kas 2020. gadā pilnībā aizstās mēneša neapliekamo minimumu. Tā būtība - jo zemāki ienākumi, jo lielāks ar nodokli neapliekamais minimums, bet, jo augstāki ienākumi, - jo zemāks. Tādējādi 2016. gadā mēneša neapliekamais minimums paliek nemainīgs - 75 eiro, gada neapliekamais minimums, kuru piemēros minimālajai algai, būs 100 eiro x 12, bet maksimālie ienākumi, kuriem vispār tiek piemērots gada neapliekamais minimums, ir 1000 eiro x 12. Pārējām algām tas tiks rēķināts pēc īpašas formulas.
Šī iecere jau sastapusies ar nopietnu kritiku. Piemēram, LBAS kā lielāko mīnusu nosauc diferencētā neapliekamā minimuma administrēšanas sistēmu. Proti, tas tiks piemērots visiem ienākumiem, ne tikai darba algai, tāpēc diferencētais neapliekamais minimums tiks izmaksāts vienu reizi gadā par pērno gadu, turklāt tikai tiem strādājošajiem, kas VID būs iesnieguši gada ienākumu deklarāciju. Respektīvi, 2016. gada diferencēto neapliekamo minimumu iedzīvotāji saņems 2017. gadā.
Līdztekus diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai otrs tikpat daudz kritizēts jaunievedums ir solidaritātes nodokļa ieviešana algām virs 48 600 eiro gadā. Uzņēmēju organizācijas jau paziņojušas, ka tā ir darbaspēka nodokļu sloga paaugstināšana. Finanšu ministrija gan to argumentē ar lielākas vienlīdzības nodokļu nomaksā iedibināšanu, jo līdz šim par darba algu virs minētā sliekšņa netika veiktas sociālās iemaksas un līdz ar to nodokļu slogs bija mazāks nekā cilvēkiem ar zemāku algu, jo viņiem bija jāmaksā nodokļi no visas summas.
Pieaugs akcīze
Ja runā par patēriņa nodokļiem, tad nākamgad pieaugs akcīzes nodoklis degvielai un alkoholam. Akcīzes nodokļa likmi svinu nesaturošajam benzīnam palielinās no 411,21 līdz 436 eiro par 1000 litriem, dīzeļdegvielai no 332,95 līdz 341 eiro par 1000 litriem un sašķidrinātajām naftas gāzēm no 161 līdz 206 eiro par 1000 kilogramiem. Palielinot akcīzes nodokli naftas produktiem, budžetā plānots gūt papildu 12,5 miljonus eiro nākamgad un 13,6 miljonus eiro 2017. un 2018. gadā.
Savukārt akcīzes nodokļa likme (par 100 litriem) vīnam pieaugs no 70 līdz 74 eiro, bet raudzētajiem dzērieniem ar spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem tā nemainīsies. Dzērieniem ar spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem likme pieaugs no 70 līdz attiecīgi 74 eiro, bet alum - no 3,8 līdz 4,2 eiro. Vēl citiem alkoholiskajiem dzērieniem likme pieaugs no 1360 līdz attiecīgi 1400 eiro. Stiprā alkohola ražotāji lēš, ka litram stiprā alkohola cena pieaugs par 20 centiem, kas nav tik liels pieaugums, lai veicinātu nelegālā alkohola patēriņa pieaugumu.
Pārmaiņas skars arī nekustamos īpašumus
Dārgāki kļūs arī namu apsaimniekošanas pakalpojumi, jo tiem no 2016. gada 1. janvāra tiks piemērota 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Tas nozīmē, ka pieaugs izdevumi visiem dzīvokļu īpašniekiem. Apsaimniekošanas parādu dēļ par jauno normu satraukušies namu apsaimniekotāji, jo maksas par apsaimniekošanu ir vienīgais avots, no kura nomaksāt PVN likmi.
No 2016. gada 1. janvāra Rīgas iedzīvotājiem mainīsies nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes. Proti, NĪN par zemi pieaugs no 1% līdz 1,5% no kadastrālās vērtības. Taču jaunais regulējums paredz, ka ģimenēm ar bērniem, pat ja ģimenē aug tikai viens bērns, jau no 1. janvāra tiks piemēroti atvieglojumi, un cilvēki maksās mazāk - gan par zemi, gan par dzīvokli. Atlaide par vienu bērnu noteikta 50%, par diviem - 70%. Ģimenēs ar trim un vairāk bērniem saglabāsies 90% atlaide. Tas nozīmē, ka ģimenes ar bērniem 2016. gadā par zemi un dzīvokli maksās mazāk nekā 2015. gadā. Jāpiebilst, ka nodokļa likme līdz 1,5% pieaugs tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvoklī neviens nav deklarējies. Savukārt, ja dzīvoklis personai ir deklarētā dzīvesvieta, nodokļa likme būs 0,2-0,6%.
Diskutablie lēmumi
Dažādi tiek vērtēts lēmums līdz 2017. gadam atlikt aizliegumu mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusu piemērot 37 nozarēs. Par to atzinīgi izteikusies ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji, taču to kritizē, piemēram, Latvijas Būvnieku asociācija un Kokrūpniecības federācija, kuras izpilddirektors Kristaps Klauss norādījis, ka mikrouzņēmuma nodoklis «ir sevi diskreditējis».
Jāpiemin, ka nākamajā gadā Finanšu ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā divi jauni regulējumi, kas 2017. gadā aizstās līdzšinējo mikrouzņēmuma nodokli. Pirmais attieksies uz uzņēmējdarbības sācējiem, kuriem tiks piemērots atvieglots nodokļu režīms. Otrais paredzēts maziem ģimenes uzņēmumiem.
Tāpat 2016. gadā jāpanāk vienošanās par kultūras pasākumu aplikšanu ar PVN. Šogad šādu regulējumu jau bija izstrādājusi Finanšu ministrija, paredzot komerciāliem kultūras pasākumiem piemērot 21% PVN likmi. Taču nozares protestu dēļ šā jautājuma skatīšana Saeimā ir atlikta. Nozares galvenie iebildumi saistīti ar to, ka var rasties nevienlīdzīgi apstākļi, jo valsts un pašvaldības organizētiem kultūras pasākumiem PNV nebūtu jāmaksā.
Jāpiemin, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, no 2016. gada komerciestādēm būs jāziņo VID par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā. Šādu darījumu pazīmes tiks definētas Ministru kabineta noteikumos, kuri vēl tiks izstrādāti. Komercbankas gan paudušas neapmierinātību ar informācijas dublēšanu, jo jau pašlaik tās šādas ziņas sniedz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam.